Es apzinos atbildību, jo es domāju, ka labāk sociālos nemierus pieminēt tagad, kad tie nenotiek, nekā plātīt rokas tad, kad tie notiek, un dzirdēt pārmetumus, ka neviens nav par to brīdinājis.
Kādēļ pašvaldības ir tik ļoti neapmierinātas ar jaunā budžeta plāniem?
Jautājums nav par neapmierinātību. Jautājums ir par to, ka pie krasas līdzekļu izņemšanas no sociālās jomas nemieru procesi sabiedrībā var norisināties pilnīgi neatkarīgi no mums. Un mēs tos nevarēsim nekādā veidā pārvaldīt. Tie piedāvājumi, kas parādījās no valdības puses, Latvijas Pašvaldību savienībai radīja pilnīgu pārliecību, ka mēs varam nonākt līdz sociālajiem nemieriem. To nevajadzētu nekādā gadījumā pieļaut.
Vai varat raksturot sociālās sekas pašvaldībās, kādas izraisa pašreizējais budžeta projekts?
Tie varianti, kas no valdības puses tika piedāvāti, nākamgad paredz 40 miljonu izņemšanu no ienākuma nodokļa pašvaldībām plus uzkrauj pašvaldībām papildu pienākumus par 20 miljoniem latu. Zinot, kā pēdējos gadus trīs tiek sastādīti pašvaldību budžeti, ar prioritāti, lai valstī ir miers, - daudzi tūkstoši cilvēku katru dienu ir strādājuši pie budžeta, lai tas būtu tāds, kāds tas vismaz bija, un tagad nedrīkst tā vienkārši matemātiski pieiet un izsvītrot ārā naudu no cilvēku kabatas, neredzot, kas pēc tam notiek. Tad labāk es šodien to pasaku un saņemu pārmetumus, ka esmu atļāvies publiski to pateikt, bet mēs pie nemieriem nenonākam. Nevis tad, kad ir par vēlu, plūkt matus, sak, būtu zinājuši, nekad nebūtu tā darījuši. Mans mērķis nav nevienu baidīt, bet ir jāsaprot, ka sociālais miers maksā naudu. Ja jau mani izteicieni būtu bijuši tik bezatbildīgi un muļķīgi, tos nebūtu atbalstījuši visi pašvaldību vadītāji, ierodoties uz ceturtdienas LPS ārkārtas sēdi un atbalstot šādu nostāju.
Kādas konkrēti problēmas pašvaldībām radīs nākamā gada budžets?
Apmēram puse no pašvaldību izdevumiem tiek atvēlēta izglītībai, otra puse - visam pārējam, tajā skaitā visiem sociālajiem jautājumiem. Ja mēs no tā visa samazinām 20%, zinot, ka pēdējos gados pašvaldību izdevumi ir sastādīti tā, ka līdz ar nagiem, lai izdzīvotu, tad var būt ļoti bēdīgs rezultāts. Vajadzēja vismaz laikus nākt pie mums, vismaz laikus brīdināt. Ceturtdien mums bija ļoti smaga saruna, un pirmdien saruna turpināsies - ar premjeru.
Vai premjers bija ieradies uz LPS sēdi, kā tika solīts?
Premjers bija pilnvarojis finanšu ministru un vides un reģionālās attīstības ministru pārstāvēt valdību, bet pirmdien mēs ar viņu tiekamies. Pirms tiek noslēgtas gala sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem, lai pēc neizrādās, ka ir kaut kādas lietas, kurām ir piekrists aizdevējiem, bet kuras reāli realizēt nav iespējams.
Vai taisnība, ka, tiekoties ar valdību, jums bija jāparakstās, ka neizpaudīsiet konsolidācijas plānus?
Jā, es uzrakstīju iesniegumu ar lūgumu piedalīties slēgtajā sēdē, un slēgtajā sēdē es parakstījos, ka publiski neizpaužu informāciju, ko iegūstu. Tajā pašā laikā es secināju, ka publiskajā telpā tā visa informācija jau ir faktiski pieejama. Komentējot izmantoju tikai to informāciju, kura jau bija pieejama publiskajā telpā. Ne jau tikai man, visiem bija jāparakstās, ka valdības slēgtās sēdes informācija būs neizpaužama. Mani personīgie uzskati, ka valsts budžeta sabalansēšanas jautājumi, budžeta konsolidācija ir jāapspriež ar sabiedrību. Valdībai ir jānāk pie mums un jārunā. Mēs visi kopā dzīvojam šajā valstī, visi kopā veidojam šo valsti.
Vai pirms desmit gadiem arī bija raksturīgas valdības slēgtās sēdes par valsts budžetu?
Īsti neatceros. Es maz esmu piedalījies slēgtajās sēdēs. Valdībai jau var būt slēgtas sēdes, kur valdība tad paši savā starpā izlemj, ko darīs. Bet tad, kad ir izrunājušies, nāk pie sabiedrības un runā. Piekrītu, ka tā varētu būt. Bet tagad jau ir tā situācija, ka slepenās sēdēs gala lēmumus taisās pieņemt.
Vai uzskatāt, ka šādā veidā izskatīts budžets ir saskaņots ar sociālajiem partneriem?
Nē, tas nav saskaņots. Var uzskatīt, ka sociālie partneri ir informēti, bet par saskaņošanu gan nevar būt nekāda runa. Tas, ka esam informēti, to jau nevar uzskatīt par saskaņošanu. Ja LPS domes sēdē valsts budžeta projekts tiktu izskatīts un dome būtu pieņēmusi dokumentu, par to, kam valsts budžetā piekrīt, kam nepiekrīt, tad, lūk, valsts budžets būtus saskaņots ar pašvaldībām.
Vai aizdevēji ir runājuši arī ar jums?
Jā, man ir bijušas sarunas gan divas nedēļas atpakaļ ar tā saucamo tehnisko misiju, gan tagad. Es viņus arī informēju par sociālajiem nemieriem, ja būs nepārdomāta līdzekļu izņemšana no pašvaldību budžetiem.
Vai uzskatāt, ka starptautisko aizdevēju pārstāvjiem bija izpratne par problēmām Latvijas pašvaldībās?
Man grūti komentēt. Es viņus informēju par situāciju, kāda ir, un to, ka tas nav mans personiskais viedoklis tikai.
Ko Andris Jaunsleinis darītu premjera vietā šādā grūtā situācijā?
Es premjera vietā tomēr ietu un runātu ar pašvaldībām, uzklausītu cilvēku viedokļus, lai vai kādu lēmumu taisītos pieņemt. Izrunāšanās jau neatņem iespēju valdībai pieņemt jebkādu gala lēmumu, un LPS nepretendē aizvietot valdību. Bet pirms lēmuma pieņemšanas man pašam visvairāk būtu vajadzīga visa informācija un visi viedokļi, ja es būtu premjers. Uzskatu, ka konsolidāciju ir iespējams veikt, nākamgad atsakoties no 2. pensiju līmeņa uzkrājumiem bankās, tā ietaupot 70 miljonus latu.