Starptautiskās Olimpiskās komitejas prezidents Tomass Bahs tā nesen bija spiests atcirst uz ziņu aģentūras AFP žurnālista uzdoto jautājumu: «Starptautiskā Olimpiskā komiteja nav pasaules valdība, kas var piespiest suverēnu valsti pieņemt tās ieteiktos soļus un pārkāpt pāri suverēnas valsts parlamenta pieņemtiem likumiem.»
Kopš aukstā kara gadiem, kad biju mazs zēns, kas tomēr čakli skatījās Panorāmu un Vremja, neatceros vēl citas spēles, kas būtu izsaukušas tik lielu ažiotāžu kā ziemas olimpiskās spēles Sočos. Komunistu vairs nav, bet propaganda līdzīga. Tikai no otras puses.
«Gatavojoties spēlēm, Krievijas valdībai nācās saskarties ar apvainojumiem korupcijā, ekoloģiskā kaitējuma nodarīšanā, seksuālo minoritāšu diskriminācijā un sliktos imigrantu darba apstākļos. Vai tagad, septiņus gadus pēc tam, kad tika nolemts, ka olimpiskās spēles notiks Krievijā, jūs uzskatāt, ka Krievija vispār ir cienīga tās rīkot?» - šādi jautājumi, kādus AFP korespondents uzdod Tomasam Baham, šodien nevienu neizbrīna. Tie pat liekas paši par sevi saprotami, ņemot vērā virsrakstus, tos kodienus un smīnus, kas ir labais tonis medijos, kurus lietojam ik dienas.
Jautājumus izsauca arī olimpisko spēļu rīkošana Ķīnas galvaspilsētā Pekinā. Tomēr Krievijas kaunināšana, neskatoties uz to, ka stāvoklis Krievijā ar visiem mīnusiem tomēr nav ne tuvu salīdzināms ar valsts pārvaldi, cilvēktiesību ievērošanas līmeni vai likumu atbilstību demokrātijas normām Ķīnā, izsauc smagus jautājumus.
Uz to intervijā Dienai atbild vēstures doktors Kārlis Daukšts: «Manuprāt, Krievijas puse pati izdarījusi sev tādu lāča pakalpojumu. Pirmām kārtām pārāk politizēja tās un uzsvēra, ka šo spēļu rīkošana ir Krievijas atgriešanās rādītājs globālajā politikā.»
Ir ziņa, ka korupcija Eiropas Savienībā ik gadu izmaksā 120 miljardus eiro. Tomēr grūti iedomāties, ka kāds «domtanks», cilvēktiesību organizācija vai pētniecības centrs tāpēc pasludinātu, ka kādā ES valstī nevarētu tikt rīkotas olimpiskās spēles. Arī par imigrantu tiesībām jums vislabāk pastāstīs Anglijas vai Īrijas latvieši, kuri, neskatoties uz ES pilsonību, tur bieži piedzīvo tādus darba apstākļus, kas tālu atšķiras no šo valstu likumu normām. Tomēr pret Londonu diez vai kāds tāpēc iebildīs.
Protams, ar seksuālajām minoritātēm ES viss ir labā kārtībā. Bet Krievijai tiek pārmests pat par likuma pieņemšanu, kas ierobežo homoseksuālisma propagandu nepilngadīgo (!) vidē. Kāpēc šādas propagandas aizliegums pat nepilngadīgo vidū ir tik milzīgs cilvēktiesību pārkāpums?
Šķiet, ne jau cilvēktiesībās, bet lielajā politikā ir sāls. Tā ir tā lielā interese. Ne jau geji.
ASV drīkst būt globāla lielvara, Ķīna un Eiropas Savienība drīkst būt globālas lielvaras, pat Francija drīkst par to sapņot. Krievija par to tiek sodīta. Vismaz presē.