Informācija par to, ka dažādi Latvijas mediji pēdējā laikā ir pielaidīgāki pret piedāvājumiem veidot apmaksātas publikācijas vai sižetus, kuri nav atzīmēti kā reklāma, publiskajā telpā parādās laiku pa laikam. Līdz šim vairāk runāts par privātajiem medijiem, taču slēptās reklāmas gadījumi bijuši arī LTV neatkarīgo producentu raidījumos. LU doktorants Dmitrijs Petrenko norāda, ka nav attaisnojama slēptā reklāma komercmedijos, taču sabiedriskajiem medijiem būtu jābūt flagmaņiem labas žurnālistikas principu ievērošanā, turklāt šeit neesot atšķirības - tas ir LTV pašu vai neatkarīgo producentu veidots raidījums.
Latvijas Radio pēdējos mēnešos slēptā reklāma neesot konstatēta, LTV septembrī atklāti divi gadījumi, oktobrī - viens, novembrī - neviens. Visi trīs pārkāpumi bijuši neatkarīgo producentu raidījumos - divi no tiem raidījumā Viss notiek, kur reklamēts Baltic Taxi, kā arī uzņēmums Smiltenes piens, raidījumā Abi labi parādījusies projekta espati.lv slēptā reklāma. Abu raidījumu producenti brīdināti, un Viss notiek producents Hansa Media pēc atkārtotā pārkāpuma saņēmis arī 500 latu naudassodu. Tomēr no mediju ekspertes Andas Rožukalnes teiktā izriet, ka slēptās reklāmas gadījumu sabiedriskās televīzijas ēterā varētu būt vairāk, nekā LTV konstatējusi. LTV ģenerāldirektors Edgars Kots neslēpj: «Nevaru likt roku uz sirds, ka visi [LTV raidījumu veidotāji] strādā, ievērojot labticības un ētikas principus.» Aizdomīgi gan ne vienmēr esot sižeti, par kuriem maksāts, jo, kā norāda E.Kots, ir gadījumi, kad raidījuma veidotāji paviršības vai neprofesionalitātes dēļ izveidojuši sižetus ar slēptās reklāmas pazīmēm. Dienai zināms, ka šajā sakarā LTV vadītāja pārmetumus saņēmusi Panorāmas rubrika Šeit ir darbs, bet E.Kots apgalvo, ka sižetu kvalitāte ir uzlabota.
Hansa Media radošais direktors Ilmārs Latkovskis apgalvo, ka arī sižeti, kuros LTV konstatēja pārkāpumus, esot neveiksmīgs raidījuma veidotāju darbs, jo izskatījušies pēc reklāmas, taču par tiem nav saņemta samaksa. Viss notiek raidījumā tiekot pārraidīti arī apmaksāti sižeti, bet tad to norādot titros un tās parasti esot sižetu sērijas.
E.Kots nenoliedz, ka nav pārliecināts, vai LTV atklājusi visus slēptās reklāmas gadījumus, jo «stingras kontroles nav». «Noķertie» gadījumi esot drīzāk nejaušība, kad vai nu LTV saņēmusi kāda skatītāja sūdzību, vai arī paši LTV vadības pārstāvji, skatoties televizoru, pamanījuši kādu šaubīgu sižetu. Pastiprināti raidījumu saturu LTV uzmanot tikai pirms vēlēšanām, taču starplaikā to darīt LTV neesot «kapacitātes». Šādu nostāju asi kritizē eksperti. «Ko nozīmē - mēs nevaram izkontrolēt? Ko tad dara programmu direktors - tikai saliek raidījumus pa laikiem vai arī seko saturam? Ir nepieņemami, ja LTV nezina, ko paši rāda,» ass ir D.Petrenko. A.Rožukalne tic, ka LTV iekšējā vidē «viss ir lieliski zināms», un, viņasprāt, LTV nerastos lielas izmaksas, ja tā izlases veidā pārbaudītu dažus aizdomīgākos raidījumus.
Nacionālā radio un televīzijas padome (NRTP), kas arī kontrolē radio un televīzijas saturu, pārkāpumus pēdējos mēnešos neesot konstatējusi, taču, kā norāda LTV kurators Sergejs Kārītis, par piecu televīzijas kanālu satura monitoringu NRTP atbildot tikai viens cilvēks, ar ko nepietiekot, lai rūpīgi pārbaudītu to saturu.