Tomēr no sarunām ar norvēģu politiķiem un drošības jautājumu ekspertiem noprotams, ka lielas izmaiņas sagaidāmas nav. Arī vienkāršās tautas sarunās dominē uzsvars - negribam būt kā ASV pēc 2001. gada 11. septembra.
Oslo Universitātes sociologs Tomass Ēriksens Dienai stāstīja: kaut arī bijis paredzams, ka pēc tik traģiskiem noziegumiem izskanēs aicinājumi atjaunot nāvessodu, tas tomēr nav piepildījies: «Protams, ir bijuši daži kliedzēji interneta portālu komentāru sadaļās, bet nopietnā politiskā līmenī par nāvessoda atjaunošanu runāts nav, un diez vai tas tiks darīts, jo tiklīdz emocijas būs nedaudz norimušās, cilvēki tīri intelektuāli sapratīs, ka tas neko nemainītu.»
Savukārt Norvēģijas parlamenta vicespīkere Marīta Nībaka (Darba partija) teica, ka pastiprināta tikšot valdības ēku drošība, bet viņa no sirds cerot, ka globālas pārmaiņas drošības regulējumā nebūšot. «Piemēram, ja ievērojāt, otrdien pēkšņi pie parlamenta ēkas parādījās žogs, kas ir jaunievedums,» viņa skaidroja. Kaut arī labējo ekstrēmistu kustības Norvēģijā esot vājas, politiķe tomēr atzina, ka problēma šajā jomā pastāv: «Mums ir vietējo labējo ekstrēmistu blogi, kuri ir problēma, jo šī retorika var būt bīstama. Bet cenzēt tos mēs nevaram, jo nedrīkst ierobežot vārda brīvību.»
Pēc traģēdijas Ūteijas salā skarba kritika veltīta arī policijas darbam. Policijai bija nepieciešama stunda, lai tur ierastos. Salā bijuši arī apsargi, bet ne privātie apsargi, ne patruļpolicisti nedrīkst nēsāt šaujamieročus. Patruļpolicistu automašīnās gan glabājoties ieroči, bet īpašā seifā, kuram var piekļūt, tikai no priekšniecības uzzinot kodu. Norvēģijas Policijas arodbiedrības pārstāve Grū Jūrunna Holmena Dienai norādīja, ka par šo normu diskusijas notikušas jau iepriekš un arodbiedrība ar savu viedokli nākšot klajā novembrī.