jūlijā, uzstāsies blūza svētkos Siguldas pilsdrupu estrādē (pasākuma sākums plkst. 14). Viņa izteiksmes līdzeklis ir nevis izrunāts vārds, bet ģitāra un dziesmas - gan paša sacerētās, gan sev tuvu gabalu, piemēram, CCR un Reja Čārlza kompozīciju, kaverversijas.
Pēdējā laikā uz skatuves Igors redzams reti, jo kuram katram piedāvājumam nepiekrīt: «Man nepatīk atnākt apgraizītā sastāvā - trijatā - un spēlēt to, ko man liek. Tādā skaļumā, kā viņi grib, kaut es neteiktu, ka tagad spēlēju īpaši skaļi.»
Igoram patīk krāšņi atzīmēt jubilejas - 1996. gadā ar pamatīgu koncertu Rīgas Kongresu namā viņš svinēja savas tolaik slavas zenītā esošās grupas Rebel piecu gadu jubileju. Šogad uz skatuves klubā Kristāls viņš nosvinēja savu piecdesmito dzimšanas dienu. Šajā koncertā nofilmēto materiālu Igors iecerējis izdot DVD, pievienojot audiodisku, kas ierakstīts pirms gada Amerikā sadarbībā ar leģendāro Padomju Savienības rokenrola pionieri Valeriju Seiski. Abi kopā uzstājās arī pirms pāris gadiem, kad Seiskis viesojās Rīgā.
Pagaidām pēdējais Igora albums Nobody's Perfect iznāca 2006. gadā, atzīmējot grupas Rebel 15 gadu jubileju. Igora kādreizējās dzīves un skatuves partneres Lolas savulaik dziedātās dziesmas šajā albumā pārdziedāja Igors pats. «Bija doma, ka Lolita varētu dziedāt, bet viņa visu laiku aizņemta darbā Šveicē. Citādi mūsu starpā nekādu pretrunu nav un attiecības ir normālas,» saka Igors un nenoliedz, ka kādreiz muzikālo sadarbību ar Lolitu varētu atsākt. Galu galā savulaik viņi bija perfekts rokenrola pāris - vīrišķīgi nosvērtais paskarbais Igors un kaķiski temperamentīgā, parasti seksīgi sarkanmelnā tērptā Lola.
1995. gada albums Deep Inside ar dziesmām angļu valodā viņus padarīja par Latvijas rokenrola varoņiem. Dziesmas no krievu valodā izdotā 1999. gada diska Šarovaja molņija (Lodveida zibens) bija gana pieprasītas ne vien Latvijas krievu radiostacijās, bet arī Krievijā. Grupa jau pirms tam tur strādāja gadu, un bijis aicinājums Igoram ar Lolitu palikt pavisam, lai pastāvīgi spēlētu producenta Stasa Namina rhythm & blues klubā, kura dizainu ar kadiljaku esot veidojis pats Kventins Tarantīno un kura slēgtajā atklāšanā spēlējuši mūziķi no Thin Lizzy un Džimija Hendriksa grupas. No šī vilinājuma abi tomēr atteicās, toties pēc tam devās sešu mēnešu turnejā uz Singapūru un Malaiziju.
Tagad Igora Novikova grupā spēlē Vilnis Krieviņš (bungas), Gints Žilinskis (klavieres), Juris Kristons (ērģeles), Bruno Priekulis (bass) un Andrejs Smirnovs (ģitāra). Igors daļēji pateicīgs finansiālajai krīzei, ka mūziķiem tagad mazāk darba (Igors saka precīzāk - haltūru) un viņam izdevies sapulcināt tādus augstas klases instrumentālistus savā pastāvīgajā sastāvā. «Tagad var ielikt pamatus, lai dotos tālāk, jo daudziem vienkārši nolaižas rokas. Mēģinājumos tomēr tiek ieguldīts darbs, un negribas tādus haltūras variantus - vākt sastāvu pēdējā brīdī, kad priekšā kāds koncerts. Nevēlos vienkārši pelnīt naudu iztikai, vēlos pasniegt klausītājiem labu produktu,» uzsver Igors, un, spriežot pēc redzētā un dzirdētā, nav pamata viņa teikto apšaubīt.