Nosacījums, ka telpas būs jāatdod bez īres maksas, piesardzīgus dara to īpašniekus, saka Rīgas domes Uzņēmējdarbības koordinācijas centra direktors Ervins Labanovskis, taču esot arī tādi, kas ir gatavi piekrist šiem noteikumiem.
Domā par radīšanu
«Telpu īpašniekiem līdz šim labais īrnieks bija dārgs veikals vai ekskluzīva pakalpojuma sniedzējs, kas dod peļņu un pievienoto vērtību, jo tur ir, piemēram, Dolce&Gabbana preces. Taču jāsaprot, ka tāds pieprasījums vairs nebūs uz ilgu laiku,» stāsta Rīgas domes Kultūras departamenta pārstāvis Rolands Puhovs. Namīpašniekiem jāskatās citā virzienā, un viens no perspektīvākajiem krīzes laikā ir radošais bizness - galerijas, darbnīcas, pasākumi u.c. aktivitātes, kuru pamatā ir laba ideja, ne tik daudz nauda.
Veiksmīgs piemērs tam ir kādreizējā restorāna un kazino māja Blaumaņa ielā 32, kuras īpašnieks šovasar tukšās telpas piedāvāja par komunālajiem maksājumiem. Tagad tajā mājo populāra koncertu, kino, priekšlasījumu un citu izklaižu vieta Artelis. Tieši Blaumaņa ielā 32, kad telpas nebija apdzīvotas, Britu padomes Latvijā organizētajā ideju spēlē, kuras mērķis bija rast jaunu izmantojumu tukšajām platībām pilsētā, dalībniekiem no dažādām nozarēm dzima doma par interneta portālu. Tagad tam dots sparīgs nosaukums - DUKA -, un tas varētu startēt janvārī.
Projekta autori uzsver, ka tukšās telpas rada depresīvu vidi un ar laiku var sākties «sasisto skatlogu sindroms». «Īpašnieki pārstās rūpēties par tām, logus nemazgās. Rezultātā tos sāks apzīmēt un sist,» paskaidro R.Puhovs. «Ar šo iniciatīvu plānots visas iesaistītās puses savest kopā, lai nekustamo īpašumu saimniekiem samazinātu zaudējumus, lai dotu iespējas cilvēkiem, it sevišķi radošajiem, sākt savu uzņēmējdarbību un lai uzlabotu pilsētas seju,» uzsver E.Labanovskis. R.Puhovs papildina, ka vēlme ir stimulēt tieši radošo biznesu: «Citi uzņēmēji tomēr ir vairāk darbojušies biznesa vidē, viņi paši spēj atrast telpas un pielāgoties jauniem apstākļiem. Cilvēkiem ar māksliniecisku ievirzi tas tik labi nesokas.»
Iespēja gūt pieredzi
«Tā ir jauna iniciatīva pat Eiropas mērogiem,» ieceri kā teicamu sadarbības instrumentu min pilsētsociologs Viesturs Celmiņš. Ideju Rīga ir gatava darīt zināmu arī 10 citām Eiropas pilsētām, ar kurām tā sadarbojas projektā Creative Metropoles. Šis projekts saņēmis 2,44 miljonu eiro atbalstu no Eiropas Reģionālā attīstības fonda un Norvēģijas fondiem, un Rīga tajā ir vadošā partnere. Tā būtība ir vairāku gadu garumā dalīties pieredzē ar Amsterdamu, Barselonu, Berlīni, Birmingemu, Helsinkiem, Oslo, Stokholmu, Tallinu, Viļņu un Varšavu radošo industriju attīstīšanā.
V.Celmiņš uzskata, ka no skandināviem Rīgai būtu jāmācās pacietība: «Radošie procesi, tai skaitā to izkārtojums kvartālos, nenotiek ne strauji, ne grandiozi. Interesantas lietas nevar tik viegli ieplānot, nedz finansēt. Var tikai atbalstīt iniciatīvas, pacietīgi un pašaizliedzīgi.» Viņš izceļ arī iespējamos ieguvumus no jaunrades citadeles Berlīnes.
Oktobrī Creative Metropoles projekts tika prezentēts Briselē. Ar radošo sektoru saistītās Beļģijas organizācijas Flanders DC direktors Paskāls Kūls min, ka Rīgas iniciatīva, tāpat kā vairākumā citu pilsētu, ir vērsta, lai radošo sektoru padarītu finansiāli ienesīgu, taču vajadzētu censties arī jau esošos uzņēmumus izveidot radošākus.