«Mēģinu rast dialogu ar dažādiem uzņēmumiem, kas piedāvā tādas preču zīmes kā «Latvijas produkts» un «dabīgs produkts», bet diemžēl no viņu puses nekādu izpratni nejūtu,» atzīst T. Marčenkova un uzsver, ka šādi saukļi bieži vien tiešām maldina patērētāju, «piemēram, stāv divas piena pakas viena blakus otrai. Vienai būs zīme «dabīgs», otrai šīs preču zīmes nebūs. Tas patērētāju maldina, liekot domāt, ka tas piens, kuram nav marķējuma, nav dabīgs.»
Neizprot robežas
Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) valdes locekle Ligita Turnere norāda, ka preču zīmju uz pārtikas iepakojumiem ir pārāk daudz: «Patērētājs jūtas apmaldījies, un tādiem saukļiem kā «Ražots Latvijā, kvalitatīvs produkts, dabīgs produkts» vairs nav nozīmes. Tie ir tikai mārketinga triks.»
T. Marčenkova savukārt norāda, ka mūsu uzņēmēji līdz galam neizprot robežas, ko drīkst un nedrīkst norādīt: «Tie cilvēki, kuri veido marķējumus, pāršāvuši pār strīpu, jo teju uz visiem produktiem mums ir veselīguma norādes. Šī problēma ir tik sāpīga, ka vēl nesen veicām īpašas apmācības inspektoriem. Nereti ir tā, ka uzņēmēji pasūta dārgu produkta iepakojumu un pēc tam, kad atnāk inspektors un secina, ka marķējums neatbilst normatīvajiem aktiem, viņi brīnās. Ir jāsaprot, ja mēs braucam pa šoseju, neievērojot satiksmes noteikumus, par to draud sods.»
Sodīt grūti
T. Marčenkova gan saka, ka sodus tādiem uzņēmējiem, kuri saukļus par produkta veselīgumu izmanto mārketingā, ir grūti piemērot, jo kaitējumu patērētāja veselībai produkts nenodara. Sodīti lielākoties tiek tādi uzņēmumi, kas patērētāju maldina par produkta sastāvu, īpaši tas attiecas uz sastāvdaļām, kas var izraisīt alerģiju: «Sods var būt dažāds, tam obligāti nav jābūt naudas sodam. Maksimālais, ko mēs varam piespriest, ir 500 latu un apturēt produkta izplatīšanu līdz brīdim, kamēr netiks pārmarķēts.»
Kopumā gadā marķējumos tiek atklāti vidēji 4000 pārkāpumu. 2011. gadā neatbilstības uz pārtikas produktu marķējumiem veidoja 5,8% no kopējām pārtikas produktu neatbilstībām, 2012. gadā - 5,3%. Tomēr, kā norāda PVD eksperte, kopējā tendence esot pieaugoša, turklāt ir jāņem vērā vēl kāds faktors. «PVD ir samazinājusies kapacitāte, inspektoru ir kļuvis mazāk. Mēs nespējam nodrošināt tik daudz pārbaužu kā agrāk,» atzīst T. Marčenkova.
Risinās Eiropa
Gan Latvijā, gan arī Eiropā lielākā daļa pārtikas produktu marķēšanas nosacījumu izstrādāti pirms daudziem gadiem. Piemēram, direktīva, kas aicina Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis tuvināties tiesību aktiem par produktu marķējumu, noformēšanu un reklāmu radīta 1978. gadā. Ir arī direktīva, kas regulē uzturvielu marķējumu, taču tā radīta 1990. gadā, un ES nozares speciālisti norāda, ka tirgus mainījies, nosacījumi jāatjaunina.
Tāpēc 2011. gadā tika radīta jauna regula, kas nosaka vienotas definīcijas, prasības un procedūras, lai radītu «skaidru sistēmu un kopēju pamatu Savienības un valstu pasākumiem, ko piemēro pārtikas produktu informācijai». Kaut gan regula izstrādāta jau pasen, tā stāsies spēkā nākamā gada decembrī. Galvenās izmaiņas sagaida preču zīmes, kas cenšas piesaistīt pircēju, norādot, ka produktam ir pozitīva ietekme uz veselību. Tādiem produktiem būs jāveic īpašas pārbaudes Eiropas līmenī, lai pierādītu iespaidu uz veselību.
Būs Bordo karotīte
Nākamgad jau tā lielajam saukļu klāstam uz pārtikas produktu iepakojumiem parādīsies vēl viens - Bordo karotīte. Tā būs kā Zaļās karotītes māsa, un ieviesēji - LPUF - apgalvo, ka «abas karotītes», atšķirībā no pārējiem saukļiem, tiešām būšot uzticams kvalitātes rādītājs, jo prasības, lai iegūtu šo preču zīmi uz produkta iepakojuma, būšot augstas.
Patlaban Zaļā karotīte rotā 160 dažādu produktu. Lai iegūtu šādu marķējumu, vismaz 75% izejvielu jābūt ražotiem Latvijā. «Lauks, kurā varējām spēlēties ar Zaļo karotīti, bija ļoti mazs, Latvijā nav daudz tādu uzņēmumu, kuri spētu radīt produktus atbilstoši šiem kritērijiem. Piemēram, ja runā par Laimas šokolādi, nu, mums neaug tās kakao pupiņas, arī cukuru pie mums vairs neražo,» skaidro LPUF padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.
Bordo karotītes kritēriji patlaban vēl tiek izstrādāti, iespējams, mainīsies pat nosaukums. Tomēr galvenais, ko paredzēs šī Zaļās karotītes māsa, ir tas, ka ražotājs varēs izmantot importa izejvielas, taču pārstrāde gan pilnībā būs jānodrošina Latvijā.
Vērtē skeptiski
Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra vadītājai Ingūnai Gulbei Bordo karotītes ideja nepatīk: «Zaļā karotīte senāk bija uzticama, tagad nezinu, kā ir. Nesaprotu, kāpēc jaunā simbola izstrādātāji izmanto tieši karotīti. Tā varētu būt zaļa vai sarkana dakšiņa, bet tagad karotīte jauks galvu pircējiem, lielākā daļa patērētāju domās, ka pērk vietējo produktu. Agrāk Zaļās karotītes simbolika uz produktiem tika lietota visādās krāsās, jo tā bija lētāk.»
Veikalu tīkla Maxima pārstāvis Ivars Andiņš norāda, ka uzņēmums gan Zaļo karotīti, gan citas preču zīmes uztver kā mārketingu. «Mūsu veikalu tīklā produktu ar šo simbolu ir daudz, mēs pat nerēķinām, vai šādus produktus pērk vairāk,» teic I. Andiņš un tomēr atzīst, ka Zaļās karotītes un citu preču zīmju produkcijai ir priekšrocības, kad notiek izvēle, ar ko piepildīt veikalu plauktus.
«Zaļās karotītes veidotāji piestrādājuši mārketinga jomā, un cilvēki šo zīmi uztver pozitīvi. Tomēr jāatzīst, zīmes jēga kopš tās parādīšanās ir radikāli transformējusies. Labs jautājums ir, vai cilvēki apzinās, ka šie produkti vairs nav saistāmi ar Latvijas izcelsmes izejvielām, kā tas bija sākumā,» uzsver I. Andiņš.
Rimi Latvia pārstāve Laura Podskočija izklāsta, ka arvien vairāk pircēju izvēlas produktus, uz kuriem ir norāde par Latviju kā izcelsmes valsti: «Cilvēki šādus produktus uzskata par veselīgākiem. Jāatzīst, ka izteikts pārdošanas apjomu pieaugums marķētajiem produktiem nav novērots. Pircēju izvēli vairāk ietekmē akcijas un mārketinga aktivitātes.» To, vai RIMI tirgošanai labprātāk izvēlas preces ar Zaļo karotīti un dažādiem saukļiem par produkta veselīgumu, L. Podskočija neapstiprina.