Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad gan Latvijas izlases sastāva kontūras, gan vilcēju loku varēja iezīmēt jau pirms sagatavošanās posma sākuma, šoreiz galvenā trenera Ainara Bagatska rokās ir nedaudz citāds kāršu sadalījums. Ne tikai jālipina kopā kandidātu atšķirīgie spēles stili, bet arī jāmeklē potenciālais līderis.
Divām spēlēm pret Poliju vajadzēja sniegt kaut daļējas atbildes uz to, vai šis modelis varētu būt konkurētspējīgs Eiropas čempionāta kvalifikācijas turnīrā. Jāatzīst, pats pirmais pārbaudījums tika izturēts pat negaidīti labi. Pēc neveiksmīgā pirmās spēles sākuma (11:18) turpinājumā ar kustīgu aizsardzību izdevās ne tikai panākt Polijas izlasi, bet arī uzaudzēt vērā ņemamu pārsvaru. Patīkami, ka uzdevumu augstumos bija sniegums aizsardzībā, jo tieši tam jākļūst par vienu no galvenajiem trumpjiem svarīgākajās spēlēs.
Arī otrā spēle aizsākās līdzīgi pirmajai, to var skaidrot ar iegūto pašpārliecības devu pēc pārliecinošās pirmās spēles. Raizes Latvijas aizsardzībai sagādāja poļu saspēles vadītājs Krištofs Šubarga, kurš prasmīgi ar piespēlēm apdāvināja komandas biedrus, kā arī pats izkārtoja sev brīvus metienus (18:25). Savukārt mūsējiem uzbrukumā trūka stabilitātes. Labas epizodes mijās ar sasteigtiem metieniem, līdz ar to neradās iespējas apdraudēt poļu vadību. Poļi darbojās bez liekas steigas, apgrūtinot iespējas mājiniekiem samazināt rezultāta starpību (40:55). Tikai nonākot šādā apgrūtinātā situācijā, spēlētāji parādīja degsmi, kādu demonstrēja pirmajā spēlē. Kaufmaņa trīspunktnieks ievadīja 17 punktu izrāvienu (57:55), taču pēdējām minūtēm pietrūka apdomas.
Pēc otrās spēles Latvijas valstsvienība atgriezās Rīgā, kur turpinās treniņus Olimpiskajā sporta centrā.