Jau ar spēles pirmajām minūtēm Latvijas izlases sniegumā bija manāms, ka trenera Aleksandra Starkova solījums cīnīties tikai par uzvaru nav bijusi tukša runāšana. Mājinieku uzbrūkošā bloka četrinieks meklēja iespējas atņemt bumbu pretiniekam viņa laukuma pusē, un laiku pa laikam tas arī izdevās. Spēli gan ietekmēja spēcīgais lietus. Piespēlējot pa zemi, bumba mēdza iestigt peļķē, bet pēc tālām piespēlēm tā atsitās no mitrā zāliena, paātrinot lidojumu.
Grieķi izvēlējās spēlēt ar diviem uzbrucējiem, liekot uzsvaru uz centrējumiem un spēli «otrajā stāvā». Sevišķi aktīvs viesu kreisajā flangā bija Kosts Fortunis. Viņš nopelnīja savai komandai pirmajā puslaikā visus četrus stūra sitienus. Pret viņu Latvijas futbolisti visbiežāk pārkāpa noteikumus, un tieši pēc viņa piespēles 34. minūtē Jannis Manjatis ar galvu sita bumbu pa Andra Vaņina sargāto vārtu stabu.
Dažas minūtes vēlāk uzbrucējs Artjoms Rudņevs savā laukuma pusē kārtējo reizi mačā atņēma bumbu pretiniekam, un Aleksejs Višņakovs kreisajā flangā aizskrēja ātrā pretuzbrukumā. Pretkustībā prasmīgi tika noķerts grieķu aizsargs, kurš Višņakovu spēja kavēt tikai ar noteikumu pārkāpumu soda laukumā. 11 metru soda sitienu realizēja Aleksandrs Cauņa. «Situ kā parasti. Iepriekšējā ciklā pret Izraēlu «pendeli» situ tieši tāpat,» to, ka atbildīgā brīdī neko jaunu nevajag izdomāt, atgādināja Maskavas CSKA pussargs.
Diemžēl pēc pārtraukuma spēle ieguva pavisam citu raksturu. «Otrajā puslaikā laukumā devāmies ar domu dubultot pārsvaru, nevis iesēsties aizsardzībā,» pēc spēles preses konferencē paziņoja Starkovs. Iespējams, tieši koncentrēšanās spēlēt tāpat kā pirmajā puslaikā lika Latvijas izlasei otrā puslaika ievadā izskatīties nesagatavoti pārsteigtai. Ņemot vērā rezultātu un grieķu favorītu statusu, bija paredzams, ka viesi metīsies atspēlēties un veiks korekcijas savā spēlē.
Uz maiņu nākušais Georgijs Samars lieliski pieturēja bumbu, kamēr viņa partneri aplenca Latvijas soda laukumu. Un viesi to aplenca tā, ka no saviem ierakumiem Latvijas izlase netika ārā teju 15 minūtes. Tikai pēc tam, kad Niks Spiropuls ar tālsitienu panāca izlīdzinājumu, Latvijas izlase atguvās un atsāka kontrolēt bumbu. Zaudētajos vārtos daļa vainas jāuzņemas vārtsargam Andrim Vaņinam, jo viņš aizsniedzās līdz bumbai, bet tā izspurdza viņam no rokām. Iespējams, slapjā laika dēļ.
«Iesēdāmies aizsardzībā, un viņi par to soda. Manuprāt, tā bija galvenā kļūda. Pret tādu komandu spēlēt no aizsardzības... Viņiem pietiek 40 minūšu divu vārtu gūšanai. Otrie vārti nāca pēc pašu kļūdām. Tādas izlases šādas vaļības nepiedod,» pēc mača uz neveiksmes cēloņiem norādīja Cauņa.
Pēc izlīdzinājuma panākšanas grieķi nomierinājās un neskrēja vairs pa galvu, pa kaklu uz priekšu, bet gaidīja Latvijas izlases kļūdu. Diemžēl tāda arī tika sagaidīta. Pēc paviršas saspēles Vaņina vārtu tuvumā viens pret vienu ar Latvijas vārtsargu izskrēja veterāns Teofanis Geks un guva savus septītos vārtus trijās spēlēs ar Latviju. «Ja gribam šajā ciklā ko sasniegt, jāspēlē precīzi visas 95 minūtes,» nevar nepiekrist Oskaram Kļavam.