Viņaprāt, partijai nevajadzētu šajās vēlēšanās piedalīties, jo kampaņa būšot nevis par to, kā valstij attīstīties, bet «kurš skaļāk nolamās oligarhus un mēs kļūsim par mērķi». Tikmēr TP sadarbības partneri no apvienības Par labu Latviju! - Aināra Šlesera vadītā LPP/LC sava līdera vadībā vēlēšanās ir nolēmusi piedalīties, interesi par tām ir izrādījis vēl viens no tā dēvētajiem oligarhiem Aivars Lembergs, kurš tāpat kā pērnajā vasarā uztur intrigu par savu lomu Zaļo un Zemnieku savienības startā vēlēšanās.
Vairāki politiķi, piemēram, Ingūna Rībena (Vienotība), pieļāva, ka pagaidām vēl ir vairāki nezināmie, kas var ietekmēt katra atsevišķa deputāta lēmumu un arī partijas izredzes vēlēšanās. Ja tajās savu komandu piesaka Valsts prezidents Valdis Zatlers, tad ir jauna situācija, uz kuru daļa sabiedrības gan raugās kā uz cerību nodrošināt vairākumu Saeimā ar oligarhiem nesaistītiem politiskiem spēkiem. Jauna situācija būs arī tad, ja V. Zatlers nolemtu pievienoties Vienotībai, kura trešdien ieradīsies Rīgas pilī uz sarunām ar V. Zatleru. Atsevišķu politiķu lēmumu par kandidēšanu var iespaidot arī Pilsoniskās savienības kongresa iznākums, jo PS vēl nav pieņēmusi lēmumu par iekļaušanos Vienotībā. Ne tikai Dzintra Hirša un Janīna Kursīte-Pakule, bet arī Ilma Čepāne atzina, ka vēl nevarot pateikt, vai kandidēs vēlēšanās. J. Kursīte-Pakule gan to nesaista ar situāciju apvienībā, bet sabiedrības negatīvajiem priekšstatiem par politiķiem, kaut arī lielākā daļa esot centusies godprātīgi strādāt.
Ministri vēl domā
Diena aptaujāja vairāk nekā 50 tagadējo, kā arī dažus bijušos Saeimas deputātus un ministrus. Uz vaicāto, vai viņi varētu septembrī kandidēt Saeimas vēlēšanās, ja tauta atbalstīs Saeimas atlaišanu, lielākā daļa atbildēja ar pārliecību, ka jaunas vēlēšanas noteikti būs. Dagnija Staķe, kura šajā Saeimā nestrādā, atzina, ka Zaļo un Zemnieku savienības Tukuma rajona nodaļa jau ir izvirzījusi kandidātus. Arī Ingmārs Līdaka (ZZS) jau zināja, ka kandidēs Vidzemes vēlēšanu apgabalā. Tikmēr ZZS līderis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Raimonds Vējonis viens no retajiem atgādināja, ka referenduma vēl nav bijis un Saeima nav atlaista. Arī Imants Lieģis (Vienotība) šī paša iemesla dēļ atturējās atklāt savus plānus. Satiksmes ministrs Uldis Augulis (ZZS) tāpat kā ekonomikas ministrs Artis Kampars (Vienotība) bija ļoti lakoniski un sacīja, ka lēmumu vēl neesot pieņēmuši. A. Kampars arī nevēlējās komentēt Vienotības līderes Solvitas Āboltiņas paziņojumu Latvijas Televīzijas 100. panta Preses klubā, ka A. Kampara vairs nebūšot nākamajā valdībā. Pagaidām gan vēl grūti paredzēt, vai nākamajā valdībā būs pati Vienotība.
Lielākā daļa Vienotības deputātu plāno startēt vēlēšanās, jo nejūtas vainīgi pie Saeimas atlaišanas. Edvards Smiltēns arī bieži tiekoties ar jauniešiem dažādās auditorijās visā Latvijā un ir jutis, ka jaunie cilvēki, kuru vairākums gatavojas no Latvijas aizbraukt, tomēr uzticas saviem vienaudžiem Saeimā, un tā vēl esot iespēja viņiem iedot kādu cerību. Ints Dālderis uzskata, ka nav tik svarīgi, vai viņš būs vai nebūs Saeimā, bet gan tas, lai Vienotība kā komanda spēj panākt, ka nākamajās vēlēšanās uzvar tie politiskie spēki, kas ir orientēti uz Rietumu demokrātiju. Līdzīgi sacīja arī Dz. Hirša, kurai rūp, vai vairākumu 11. Saeimā iegūs nacionālo interešu pārstāvji.
Bijušie nekandidēs
«Protams, ka kandidēšu. Tikai nezinu, no kuras partijas,» atjokoja Oskars Kastēns (LPP/LC), kurš 10. Saeimā netika ievēlēts. Ja partijas piedāvājums vēlēšanās būs nopietns un viņš tiks uzrunāts, O. Kastēns varētu apsvērt iespēju kandidēt. Sazinoties ar bijušajiem partiju līderiem, kuri šajā Saeimā vairs nav ievēlēti, gandrīz visi atzina, ka neplāno startēt arī ārkārtas vēlēšanās. Tajās neplāno piedalīties ne Māris Grīnblats (VL-TB/LNNK), ne Mārtiņš Roze (ZZS). Arī bijušie TP līderi Atis Slakteris un Aigars Kalvītis vēl nejūt vēlmi atgriezties lielajā politikā. «Es vairs neesmu amatpersona, un arī tur ir sava daļa burvības,» teica A. Slakteris, kurš saimnieko savā zemnieku saimniecībā.
Noteiktu «nē» dalībai vēlēšanās teica arī politikā pieredzējušais Jānis Lagzdiņš, kura nav nevienā partijā, bet interesi par politiku nav zaudējis un izteica arī dažus vēlējumus V. Zatleram - ja prezidents veido savu komandu, tad viņam varētu vēlēt «atsijāt Tautas partijas vērtīgos graudus» kā M. Kučinskis, Oskars Spurdziņš. Bija arī neoficiāla informācija, ka M. Kučinskis pēc partijas kongresa jūlijā plāno no TP aiziet. Tādu iespēju viņš nekomentēja, neatbildot arī uz jautājumu, vai pieņemtu V. Zatlera piedāvājumu iesaistīties viņa partijā. Arī Dzintars Ābiķis (Vienotība), kurš bez pārtraukuma parlamentā ir strādājis kopš 1990. gada, atzina, ka par 90% vēlēšanās vairs nestartēs. Taču bija jūtams, ka viņš labprāt piedalītos vēlēšanās, vienīgi nav pārliecināts, vai vēlētāji vēlas redzēt tos, kuri te ir tik ilgi, un vai līdz ar V. Zatlera iesaistīšanos nesaruks Vienotības izredzes.