Ar līdzīgiem nodomiem pagājušajā vasarā politikā pēc Valsts prezidenta posteņa zaudēšanas ienāca Zatlera Reformu partijas (ZRP) priekšsēdis Valdis Zatlers. Starp abiem politiskajiem līderiem un arī viņu partijām ir zināmas atšķirības, lai gan, raugoties uz grūtībām, kuras piedzīvo ZRP, nereti tiek atgādināts, ka Jaunais laiks ir izgājis cauri ne tam vien.
Atšķirībā no citiem politiskajiem spēkiem, kas desmitgadi sagaidījuši, balansējot uz savas pastāvēšanas robežas, vismaz divi no toreizējiem E. Repšes domubiedriem tagad ir varas virsotnē. Tā ir Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, kura toreiz bija Mellupe, kā arī premjers Valdis Dombrovskis. Par Jaunā laika likvidāciju tika paziņots pērnā gada nogalē līdz ar Vienotības nodibināšanu, lai gan faktiski Vienotība tas pats Jaunais laiks vien ir (tikai ievērojami paplašinājies), jo Vienotībā varas sviras tagad ir JL cilvēku rokās.
Pirmais iesaukums
Ar septiņiem noslēpumā turētiem jaunveidojamās partijas atbalstītājiem, sabiedrībā maz zināmiem savu jomu profesionāļiem 2001. gadā kādā septembra vakarā Jāņa Dombura raidījumā Kas notiek Latvijā? iepazīstināja topošās partijas līderis E. Repše. Kopā ar viņu raidījumā piedalījās Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs Āris Auders, Ebreju kopienas vadītājs Grigorijs Krupņikovs, Latvijas Universitātes Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors Ivars Biļinskis, Medicīnas akadēmijas profesori Valdis Keris un Aigars Pētersons, firmas Prudentia direktors Jānis Reirs un Rīgas Tehniskās universitātes docents Kārlis Šadurskis.
V. Keris šo komandu atstāja pirmais. K. Šadurskis, kurš tagad ir Eiropas Parlamenta deputāts, partijas šķelšanās laikā bija starp tiem, kuri izveidoja Pilsonisko savienību. J. Reirs joprojām ir Saeimā un vada Budžeta un finanšu komisiju. JL pirmajā valdē bija E. Repšes izraudzīti cilvēki: G. Krupņikovs, V. Dombrovskis, K. Šadurskis, Edgars Jaunups un Ausma Ziedone-Kantāne, kuru kā pārsteigumu JL vadītājs pieteica JL dibināšanas sapulcē. Savukārt 2002. gada vasarā pirms vēlēšanām viņš atklāja vēl divas noslēpumā turētas «lokomotīves» Māri Gulbi, kurš no JL vēlāk aizgāja, un Ingūnu Rībenu, kura joprojām ir Saeimas deputāte. Saeimā no partijas pirmā iesaukuma vēl ir S. Āboltiņa, Ina Druviete, Ainars Latkovskis un Dzintars Zaķis.
Dombrovskis kā ezītis
Ko Vienotībai darīt, lai to nepiemeklētu citu agrāko varas partiju liktenis, Diena vaicāja JL veidotājiem, kuri vairs nav aktīvajā politikā, - A. Pētersonam, A. Ziedonei-Kantānei un M. Gulbim. E. Repše, kurš tagad ir nodevies mākslīgā intelekta radīšanai, atmiņās kavēties nevēlējās, jo vairs par politiku nerunājot. No komentāriem atteicās arī Ā. Auders, kurš sākotnēji bija JL galvenais runasvīrs, bet pēc veselības ministra amata zaudēšanas aizgāja gan no medicīnas, gan politikas, ar panākumiem pievēršoties pavisam citai jomai - dekoratīvajai dendroloģijai.
«Valdis Dombrovskis ir kā mazs ezītis, kas lēnām un sapratīgi velk lielu vezumu, no kā valsts ilgtermiņā būs ieguvēja,» saka E. Repšes valdības bijušais iekšlietu ministrs M. Gulbis. Viņa tuvākais domubiedrs valdībā toreiz bija finanšu ministrs V. Dombrovskis, kurš, viņaprāt, ir «absolūtais Vienotības līderis». E. Repšem neizdevās īstenot cerēto tāpēc, ka viņš bija straujākas dabas un viņu ātrāk politiskie konkurenti nostūma malā, domā M. Gulbis, kurš tagadējo premjeru vērtē kā Eiropas līmeņa politiķi, bet problēma esot tā, ka viņam līdzās neesot tāda līmeņa politiķu, kuru neesot arī V. Dombrovska birojā. «Repše izdarīja savu, Dombrovskis - savu,» saka M. Gulbis, kuram pietiek spēka atzīt, ka aiziešana no JL bija kļūda.
«Nulle divi, nulle divi, nulle divi,» ar šiem vārdiem dibināšanas sapulcē, norādot uz tās norises laiku, cerīgu nākotni saskatīja A. Ziedone-Kantāne. Viņu tagad gandarī tas, ka Vienotība ir ietekmīgākais politiskais spēks, bet bažīgs prāts, vai partijas vadībai pietiks gudrības, lai virsotnē noturētos, kas esot grūtāk, nekā tajā nokļūt. Līderiem ir jāprot runāt ar tautu tā, lai cilvēki saprastu, kas notiks pēc mēneša, pēc pusgada un tieši kā valdība var padarīt viņu dzīvi labāku, uzskata A. Ziedone-Kantāne. To ir jāspēj pateikt bez saukļiem vai tādiem sarežģītiem formulējumiem kā «konsolidācija un fiskālā disciplīna». Valdības vadītajam ir jāatrod vārdi, ar kuriem pārliecināt gan bezdarbnieku, gan tos, kuri aizbraukuši, skaidro A. Ziedone-Kantāne. Viņa negribot to pieminēt, jo tā esot liela netaisnība, ka tauta ieklausās Aivarā Lembergā, jo viņš esot blefotājs, bet šis politiķis zinot, kā ir jārunā ar cilvēkiem, lai būtu sadzirdēts. Uz vaicāto, vai S. Āboltiņa neriskē atkārtot ekspremjera Aigara Kalvīša (TP) kļūdu un nekļūst pārāk pašpārliecināta, attālināta no tautas, A. Ziedone-Kantāne atbild, atgādinot, ka tieši S. Āboltiņa izveda Jauno laiku no krīzes pēc šķelšanās un «izdarīja zvēra darbu». Savukārt cits JL priekšsēdis Krišjānis Kariņš, kurš tagad ir EP deputāts, viņai iemācījis demokrātiju, noskaidrojot pilnīgi visu viedokli pirms katra lēmumu pieņemšanas.
A. Pētersons vēl tagad atceras, ka viņš kā sestais ienāca E. Repšes komandā. Toreiz domubiedri vēl pulcējās Latvijas Bankā, kur tolaik strādāja arī V. Dombrovskis. «Desmit gados šis ceļš ir bijis ērkšķains. Daudzi neizturēja, bet daudzi izturēja,» saka A. Pētersons, atgādinot gan atrašanos opozīcijā, gan pret JL cilvēkiem vērstās konkurentu represijas, kad daudziem «pamatdarbā neviens projekts negāja cauri», jo šis cilvēks nebija no pareizās partijas. A. Pētersons uzskata, ka politiskā vide ir kļuvusi tīrāka, bet, lai tik grūti sasniegto nepazaudētu, Vienotības līderiem ir jāspēj saprast tautu un viņi nedrīkst no tās atrauties. Cilvēkiem ir jānotic, ka dzīve kļūs labāka. Tauta divas reizes jau ir noticējusi Jaunajam laikam un pēc tam - Vienotībai, bet trešās reizes varot arī nebūt, ja Vienotība neapzināsies savu atbildību gan bezdarbnieku, gan no valsts aizbraukušo priekšā.