Sports bija jāaizmirst
Izklausās neticami, kad Inga stāsta, ka skolā ar sportu bijusi uz «jūs». «Sporta stundās ļoti nepatika piedalīties, jo bērnībā biju maza un apaļa, toties no 12 gadiem aktīvi trenējos jāšanas sportā.» Domājusi dzīvi saistīt ar laukiem, zirgiem un pat pabeigusi lauksaimniecības tehnikumu Saulainē. Otrajā kursā atklājies, ka, reiz krītot no zirga, traumēts kakla skriemelis un tas nepareizi saaudzis, sekas - atteikušās klausīt rokas, regulāri sāpējusi galva. Ārsti bijuši strikti - kategoriski aizliegts nodarboties ar sportu. Zirgi gan joprojām palikuši Ingas sirdslieta. «Viņi mani enerģētiski uzlādē. Vairs netrakoju, cenšos nekrist, bet dzīvi bez viņiem grūti iedomāties.»
Kad vēlāk Inga pārcēlusies uz Rīgu, nospriedusi, ka visu mūžu tomēr bez sporta nenodzīvos, nolēmusi riskēt un sākusi apmeklēt aerobiku. «Sākumā pamēģināju vienu nodarbību nedēļā, nekas nesāpēja un netraucēja, tad divas, pēc tam trīs reizes nedēļā, jutos labi. Ja sāc sportot, tā ir nepieciešamība, bez kuras nevari. Rezultātā izdomāju studēt Sporta akadēmijā,» atklāj Inga. Ne ieraksts tehnikuma atestātā - atbrīvota no sporta, ne trauma netraucēja nokārtot paredzētos normatīvus. Inga ieguvusi sporta pedagoga un aerobikas trenera kvalifikāciju un jau studiju laikā sākusi vadīt aerobikas nodarbības. «Kādu laiku strādāju arī skolā, bet tur jābūt enerģētiski ļoti stipram. Trenera darbā varu izpausties radošāk,» teic Inga. Skolotāju ierobežojot mācību programmu standarti.
«Katrā nodarbībā radoši izmantoju zināmo no sava kustību arhīva un kopīgi ar grupu ļaujamies kustību priekam. Notiekošo vairāk uztveru kā pozitīvās enerģijas apmaiņu starp cilvēkiem un mani,» Inga stāsta. Tomēr trenerim nopietni jākontrolē ne vien vingrotāju, bet arī paša pieļaujamā slodze, lai neiztukšotu sevi, nejustos fiziski salauzts. Ja treneris nodarīs pāri sev, karjera ātri beigsies. Ingas darba grafiks ir rīta un vakara stundas piecas dienas nedēļā. Organisms pielāgojas noteiktam ritmam un režīmam, tādēļ Inga nemaz neilgojas pēc atvaļinājuma. Vasarā nodarbības ir retāk, toties prieks, ja rudenī vairākums grupu atkal vēlas turpināt darboties. Brīvajos brīžos mājās Inga vingrojusi vien otrajā mēnesī pēc bērniņa piedzimšanas, bet kopumā trīs bērni tāpat neļaujot atslābt. Gaidot mazuli, Inga vadījusi sporta nodarbības arī citām grūtniecēm.
Arī «mežoņu» dejas
Katru sezonu parādās inovācijas gan spēka treniņos, gan dejās, gan pilatēs, tādēļ treneri apmeklē dažādus kursus un seminārus, bet daudz atkarīgs no tā, kā un vai jauno pieņem fitnesa kluba apmeklētāji. Ik pēc pieciem gadiem notiek arī treneru profesionālā pārbaude jeb resertifikācija.
«Fitness tulkojumā nozīmē - labi justies. Darīt vari, ko vēlies, - būt aktīvāks vai kustībās lēnāks, galvenais, lai pēc tam jūties labi,» skaidro trenere. Viņai patīk palīdzēt un atrast piemērotāko risinājumu, ja, piemēram, kādai sievietei ir problēmas ar muguru, viņa vēlas slaidāku vidukli vai kājas. Vienu nodarbību plāno spēka uzdevumus ar hantelēm, stieņiem, otrajā dod slodzi sirdij un padzenā tauciņus, smaidot stāsta Inga.
«Pēdējais jaunums, uz kuru cilvēki «pavelkas» ļoti labprāt, ir jaunums no Zviedrijas - Afropowerdance. Lai cik dīvaini, pamatā tās ir afrikāņu dejas.» Inga tēlaini apraksta, ka nodarbības notiek pustumsā un atgādina rituālu dejas ap ugunskuru, rīb bungu skaņas, dalībnieki dejo basām kājām. Pamatīga slodze stundas garumā. Ar dejas spēku cilvēkiem izdodas relaksēties, aizmirst darba un sadzīves problēmas. «It kā elementāras «mežoņu» kustības, bet katra no tām jāizpilda vismaz piecas minūtes, līdz cilvēks atbrīvojas no fiziska saspringuma,» netradicionālās nodarbības būtību skaidro Inga, kura šobrīd ir viena no sešām trenerēm Latvijā, kas to apguvusi un saņēmusi sertifikātu. Viņa bijusi patīkami pārsteigta, ka klienti no Bowlero centra ieradušies arī uz Afropowerdance nodarbību Piņķos, kur viņa strādā trīs reizes nedēļā. Inga gan ievērojusi, ka latvietes ir ieturētākas, nogaidošas, bet krievietes ātrāk prot atslābināties, pieņemt jauno.
Tas, kurš liek saņemties
Fitnesa treneri laika gaitā pārkvalificējas - visbiežāk no fiziski aktīvu nodarbību vadīšanas uz lēnākām pilatēm un jogu. «Es vēl gribu enerģētiski kustēties, lekt, bet man patīk arī kalanētika,» teic Inga. Trenere skaidro, ka tajā izmanto statiskos vingrojumus, tomēr arī te ir laba slodze. Kalanētikas radītāja ir baletdejotāja, kurai trauma liedza turpināt dejot, bet pilates vingrošanu izgudrojis Jozefs Huberts Pilatess, kurš sāka vingrot, lai uzlabotu savu veselību un izskatu.
Liela nozīme aerobikas nodarbībās ir mūzikai, ar to tiek veidota noskaņa, un fitnesa trenerim jāpiemīt ritma izjūtai, muzikalitātei. Tāpat jāapzinās, vai vari būt līderis, kas visu laiku atrodas uzmanības centrā un motivē citus uz rīcību, sevis pārvarēšanu. «Arī puiši ir man atzinušies, ka paši nespēj saņemties un fiziski sevi tā noslogot, bet vajag kādu, kas to liek darīt. Reti, bet gadās, ka ir dienas, kad jāsapurina pašai sevi. Tad, braucot uz darbu, mašīnā uzlieku traku mūziku,» atklāj Inga. Fitnesa kluba apmeklētāji lieliski izjūtot treneru noskaņojumu un nelabprāt izvēloties nodarbības pie ne visai smaidīgiem kolēģiem. Par aerobikas treneriem visbiežāk kļūstot bijušie sportisti un arī klienti, kas sapratuši, ka ir tam radīti. Šobrīd vidusskolu programmās ir ieskaite aerobikas elementu apguvē, tādēļ kādu arī tas var pamudināt apgūt šo profesiju.