Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisija trešdien konceptuāli atbalstīja šo projektu, kurā ir vēl vairākas izmaiņas. Grozījumos ir arī jauns pants par atteikumu deklarēt dzīvesvietu. Taču diskusija komisijas sēdē atklāja, ka projekta apspriešanas gaitā valdības iesniegtā redakcija var tikt apaudzēta ar citām idejām. To prognozēja arī komisijas priekšsēdētājs Sergejs Dolgopolovs (Saskaņa), atgādinot, ka deklarētā dzīvesvieta ir cieši saistīta ar valsts un pašvaldības nodokļu ieņēmumiem. Deputāti norādīja uz divām problēmām. Viena ir izplatīta Rīgā, kur vecāki deklarē bērnus pie paziņām, lai varētu iekārtot atvases prestižās skolās. Otra ir saistīta ar deklarēšanos kādā adresē pretēji dzīvokļa īpašnieka gribai.
Deputāts Ainārs Mežulis (ZZS) uzskata, ka likumā ir jānosaka ierobežojumi bērnus vienus deklarēt kādā adresē, ja tajā nav deklarēts vēl kāds no vecākiem. Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) pārstāve Marta Zvaune komisijas sēdē sacīja, ka šis jautājums nebūtu saistāms ar to, kā vecāki veic savas aprūpes tiesības, jo ir ģimenes, kurām ir vairāki īpašumi. Šo problēmu varot risināt pašvaldības, ar saviem saistošajiem noteikumiem nosakot, kam ir tiesības pretendēt uz vietu bērnudārzā vai skolā. «Valsts nevar izlemt personas vietā, kur tu dzīvosi,» sacīja M. Zvaune.
Parlamentārietis Juris Šulcs (Vienotība) savukārt norādīja, ka ir apgrūtināta personu izdeklarēšana no dzīvokļiem. M. Zvaune paskaidroja - arī šajā gadījumā ir jāņem vērā, ka nav iespējams viennozīmīgi pateikt, ka tikai īpašniekam ir taisnība, piemēram, īrniekam varbūt ir sen noslēgts īres līgums. Visos gadījumos ir jānoskaidro abu pušu viedoklis, tāpēc valstī ir administratīvā procesa likums un noteikta kārtība, kādā šādi iesniegumi tiek izskatīti. Uz J. Šulca norādi, ka šī kārtība ir ļoti smagnēja, PMLP pārstāve atbildēja, ka tas varētu būt mēnesi vai pusotru ilgs process.
Grozījumus Dzīvesvietas deklarēšanas likumā plāno ieviest no 2019. gada 1. jūlija.