Pret likumprojektu kategoriski iestājas Mazo un vidējo uzņēmumu asociācija, kas jau ir paziņojusi, ka tas ir drauds mazajam biznesam un var to iznīcināt. Asociācija arī vēsta, ka likumu, ja tas tiks pieņemts, plāno apstrīdēt Satversmes tiesā.
FM skaidro, ka likumprojekts izstrādāts, lai novērstu nodokļu optimizācijas shēmas un nelegālo nodarbinātību. Proti, 2011. un 2012. gadā ir konstatēts ievērojams skaits uzņēmumu, kuru apgrozījums pārsniedz 5000 latu, bet tie nav maksājuši sociālos nodokļus. Tas bijis iespējams, jo līdz šim uzņēmumu valdes locekļi, kas nesaņēma atalgojumu, varēja nemaksāt sociālo nodokli. Līdz ar to, piemēram, taksometra vadītājs radīja uzņēmumu bez neviena strādājošā, kurā sevi noformēja par valdes locekli un nemaksāja sociālo nodokli, lai gan tajā pašā laikā veica arī saimniecisko darbību, strādājot kā šoferis. Kā skaidro FM, tajos uzņēmumos, kuros ir reģistrēti nodarbinātie, valdes locekļi arī turpmāk, ja tie strādās bez atlīdzības, varēs sociālo nodokli nemaksāt.
Likumprojektu atzinīgi jau ir novērtējusi Labklājības ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Jana Muižniece, kas Dienai norādīja, ka līdzšinējā sistēma ļāva legāli nemaksāt nodokļus cilvēkam, kurš veic saimniecisko darbību. Tikai šādam saimnieciskās darbības veicējam bija jāreģistrē savs uzņēmums, jānoformē sevi kā valdes locekli un viņš bija brīvs no nodokļu sloga.
Savukārt advokātes Indras Dogādovas birojā, kurš uzņēmies sagatavot pieteikumu Satversmes tiesai, Dienai pauda, ka topošais likums palielinās nodokļu slogu: «Noteiktais gada apgrozījuma apmērs 7000 eiro nav saprotams, un mēs neredzam tam pamatojumu. Netiek risināta situācija, kad uzņēmējs, kurš ir vienīgais īpašnieks un valdes loceklis bez atalgojuma, ir noslēdzis dažāda veida līgumus ar uzņēmumiem par pakalpojumiem. Līdz šim uzņēmējs, kurš ir arī valdes loceklis, varēja izvēlēties, vai nodarbināt sevi kā darbinieku, vai izmaksāt sev dividendes, un tā nebija nosodāma darbība. Pēc likuma stāšanās spēkā šāda prakse nebūs pieļaujama.» I. Dogādova gan neatbildēja uz jautājumu, tieši kuru Satversmes pantu pārkāpj minētais likumprojekts
Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes loceklis Guntars Vītols Dienai atzina, ka likumprojektu vērtē neviennozīmīgi. «Uzņēmumā, kurā nav strādājošo, bet ir liels apgrozījums, valdes loceklim būtu jāmaksā sociālais nodoklis, jo ir skaidrs, ka viņš veic saimniecisko darbību. Tomēr nevaru atbalstīt, ka sociālās iemaksas jāveic no minimālās algas. Jo, iespējams, šis cilvēks saimniecisko darbību veic tikai divas stundas dienā.» G. Vītols, jautāts, vai ar divu stundu darbu dienā var ģenerēt gada apgrozījumu virs 7000 eiro gadā, atbildēja apstiprinoši: «Iespējams, ka daļu no šā 7000 eiro apgrozījuma veido īres maksa par izīrētu kustamu vai nekustamu īpašumu.»