Ceturtdien Latvijā pirmo reizi notika Interpola darba sanāksme par Centrāleiropā un Austrumeiropā zagto mākslas priekšmetu kontrabandas apkarošanu. Interpola Ģenerālsekretariāta Mākslas darbu nodaļas pārstāvis Fabricio Panone Dienai norādīja, ka nozagto mākslas priekšmetu atgūšanu kavē tas, ka atšķirībā no narkotikām vai ieročiem tirdzniecība ar mākslas priekšmetiem ir pilnībā likumīga.
Izņēmums ir vien mākslas priekšmeti, kuriem ir noteikts aizliegums par izvešanu no valsts. Tādēļ pats svarīgākais ir mākslas darba pircējam spēt identificēt, vai piedāvātais priekšmets nav zagts. Šim nolūkam Interpols izveidojis publisku pazudušo un nozagto mākslas priekšmetu datubāzi, kurā līdztekus aprakstiem ir arī attēli. Lai gan pašlaik šajā datubāzē ir 42 000 mākslas priekšmetu no 125 valstīm, Latvija tajā ievietojusi vien 67 nozagtus mākslas objektus - 44 ikonas, vairākas gleznas no privātkolekcijām, vienu šaujamieroci un vienu juvelierizstrādājumu.
Valsts policijas Interpola Latvijas nacionālās nodaļas priekšniece Indra Pulka uzsver, ka mākslas priekšmetu kontrabanda vienmēr ir saistīta ar organizēto noziedzību un bieži arī ar narkotiku un ieroču tirdzniecību.
«Mākslas darbu kontrabandai ir ļoti augsta peļņa. Tās apkarošana ir sarežģīta, un tajā tiek izmantoti gan slepenie aģenti, gan privātpersonu sarunu noklausīšanās,» skaidroja I. Pulka.
Pateicoties šādiem kompleksiem pasākumiem, 2012. gadā Valsts policija aizturēja četru cilvēku bandu, kas aplaupīja Latgales pareizticīgo dievnamus.
Šis noziedzīgais grupējums ir nozadzis 141 kulta priekšmetu, aplaupot 23 baznīcas. Trīs no aizturētajiem pašlaik atrodas apcietinājumā, un visiem ir uzrādītas apsūdzības. Policijai ir izdevies atgūt vairāk nekā desmit priekšmetu. Mākslas darbu atgūšanā aktīvi iesaistījās arī Interpols. Ar tā palīdzību divas vērtīgas svētbildes tika atrastas Igaunijā un viens mākslas priekšmets Lietuvā. Vai ir zināma pārējo priekšmetu atrašanās vieta un kas ar tiem ir noticis, izmeklēšanas interesēs gan netiek atklāts.
Tas gan arī ir vienīgais piemērs, ko policija var minēt kā salīdzinoši veiksmīgi atrisinātu.
Interpola pārstāvis F. Panone atzina, ka patiesais nelegālā mākslas priekšmetu tirgus apmērs nav zināms. Tādēļ arī iespējams pateikt, vai pēdējos gados mākslas priekšmetu zādzības pieaug vai samazinās.
Tāpat grūti noteikt, kāds ir atgūto mākslas darbu īpatsvars pret nozagtajiem, jo nereti priekšmets tiek atgūts pat 50 gadu pēc zādzības izdarīšanas.
Nelegālajā mākslas priekšmetu tirgū nevar noteikt arī statistiski ticamas tendences par to, kādi mākslinieki vai kura mākslas perioda darbi ir visvairāk pieprasīti. Tas saistīts ar to, ka Interpols uzzina tikai par tām zādzībām, par kurām muzejs vai privātkolekcijas īpašnieks ir paziņojis un attiecīgos mākslas darbus ievietojis datubāzē.
To būtiski atcerēties arī Latvijas privātkolekcionāriem. Tādēļ likumsargi aicina visu vērtīgo mākslas priekšmetu īpašniekus izveidot sev piederošā kultūras objekta aprakstu ar fotoattēlu, lai zuduma gadījumā varētu to iesniegt tiesību aizsardzības iestādēm. Policija arī uzsver, ka izveidotie apraksti nav pieejami trešajām personām.