Pusminūti garajā reklāmas klipā, kurā Latvijas iedzīvotājus aicina kļūt par audžuģimenēm, pa vidu skaitļiem tiek rādītas arī divas audžuģimenes - cilvēki sirsnīgi stāsta, ka Latvijā vajadzētu vairāk audžuģimeņu, ģimenē visi dzīvo zem viena jumta, visi dalās, ne jau skaitļos viss izmērāms, ka ģimenes ir laimīgas. Kādēļ šajā reklāmas klipā tik uzskatāms akcents likts uz naudu, Diena centās noskaidrot LM.
Ģimenēm jāzina
LM sabiedrisko attiecību pārstāve Ilona Jurševska norāda - jāņem vērā, ka kopumā LTV augusta beigās un septembrī pārraidīti trīs videoklipi, no kuriem divi ir emocionāli, bet viens, kurā runā par pabalstiem, atspoguļo praktisku informāciju. Tiesa, visi trīs klipi netiek rādīti pēc kārtas, tos septembrī raida pamīšus. «Šāda viena klipa izveides mērķis bija uzrunāt tās ģimenes, kuras vēlas kļūt par audžuģimeni, bet neuzdrošinās tieši finansiālās nestabilitātes dēļ,» norāda I. Jurševska. Ģimenes esot tiesīgas zināt, kāds būtu valsts un pašvaldību atbalsts, un, iespējams, tieši neinformētība par valsts un pašvaldību atbalstu ir šķērslis, lai izšķirtos kļūt par audžuģimeni. Informatīvās kampaņas LM organizējot ik gadu pavasarī un rudenī, jo šajā laikā katru gadu notiek jauno audžuģimeņu mācības. Audžuģimeņu kustība esot viena no valsts programmas prioritātēm, realizējot pakāpenisku pāreju no ārpusģimenes institucionālās aprūpes, piemēram, bērnunamiem, uz aprūpi ģimenē un adopciju (audžuģimenē bērni nonāk uz laiku). Klipus veidojusi SIA Monte video, to izveide un pārraide izmaksājusi 10 700 latu.
Pašlaik Latvijā ir aptuveni 500 audžuģimeņu, un to skaits ik gadu pieaug. I. Jurševska uzsver - lai kļūtu par audžuģimeni, tai ir jāatbilst noteiktiem kritērijiem, jāpiedalās mācībās. Pirms tam gada garumā ar ģimeni strādā psihologi un bāriņtiesas speciālisti, viņi izvērtē ģimenes psihoemocionālo vidi un gatavību. LM Bērnu un ģimenes politikas departamenta ditektore Līvija Liepiņa norāda: «Audžuģimeņu un tajās ievietoto bērnu uzraudzību veic bāriņtiesas. Normatīvais akts šobrīd nosaka pienākumu pārbaudīt šīs ģimenes vismaz reizi gadā.»
Var maldināt
Audžuģimenes neapšaubāmi ir ļoti atbalstāmas, uzskata rīdziniece Dita, kura pati adoptējusi bērnu. Taču reklāmas klips, kurā minēti pabalsti, viņu samulsinājis: «Man uzreiz rodas asociācijas ar bērnu tirgošanu, ja ir akcents uz konkrētām naudas summām.» Viņasprāt, «parastais skatītājs» var padomāt - galvenais, kāpēc audžuģimenes izvēlas audzināt bērnus, «ir nauda, nevis vēlme palīdzēt bērnam izaugt, nevis mīlestība, nevis labestība».
LM paspārnē esošās Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas priekšniece Laila Rieksta-Riekstiņa saka: «Protams, labi, ka cilvēki tiek aicināti kļūt par audžuģimenēm, bet ne visi no šiem trim klipiem vērtējami viennozīmīgi.»
Viņa uzskata: izvēloties īsu informācijas sniegšanas laiku, informācija ļoti rūpīgi jāatlasa. Klips, kurā minēti pabalsti, varot radīt maldīgu priekštatu. «Tik daudz skaitliskas informācijas - sākumā minot audžubērnu skaitu ģimenē, tad uzskaitot pabalstus - liek cilvēkiem uzreiz rēķināt, cik daudz naudas audžuģimene saņem,» saka L. Rieksta-Riekstiņa. No reklāmas arī skaidri «nenolasās, ka valsts 80 latu pabalsts audžuģimenei ir neatkarīgi no bērnu skaita», turklāt ļoti retās pašvaldībās pabalsts ir 120 latu.
L. Rieksta-Riekstiņa piekrīt - potenciālajiem audžuvecākiem ir jāsaprot, ka valsts un pašvaldība sniegs finansiālu atbalstu, dalīsies arī padomā, nodrošinās bezmaksas atbalsta grupas audžuvecākiem, viņi varēs saņemt psihologa konsultāciju.
Centra pret vardarbību Dardedze pārstāve Laila Balode reklāmas klipā, kurā minēti pabalsti, neko aizdomīgu nesaskata, vienīgi «materiālo atbalstu skaisti parāda viens pret viens gan vizuāli, gan vārdos, bet par maz runā, kādu sociālo un emocionālo atbalstu audžuģimenes var saņemt».
Problēmas audžuģimenēs mēdzot notikt tieši emocionālā un sociālā atbalsta trūkuma dēļ, Dardedzē no krīžu centriem ik pa laikam ienākot pa signālam, ka audžuģimenēs mēdz būt fiziska vardarbība, iespējams, tāpēc, ka vecāki «norāvušies» - nav spējuši tikt galā ar bērniem, acīmredzot, pietrūcis atbalsta.
Šajā gadā bāriņtiesas ir atņēmušas statusu 14 audžuģimenēm, vēsta LM. Tiesa, ne visos gadījumos bijuši pārkāpumi. Statusu var arī atņemt, piemēram, ja ģimene nevēlas turpināt pildīt šos pienākumus vai šķiras.