Dziļākā Eiropā
Somija savu dziļāko ekonomisko depresiju piedzīvoja 90.gadu sākumā. Žurnāls Economist to sauc par smagāko krīzi, kāda jebkad bijusi Eiropā. Somijas krīzei 90.gadu sākumā un Latvijas pašreizējai krīzei ir vairākas līdzības. Abās valstīs pirms krīzes bijis straujš kreditēšanas un nekustamo īpašumu cenu pieaugums. Taču Somijas krīzes galvenais vaininieks bija PSRS sabrukums. Tolaik PSRS bija Somijas galvenais noieta tirgus, un savienības sabrukums izraisīja arī nekustamo īpašumu tirgus un biržas sabrukumu.
Nespējot pietiekami samazināt valsts izdevumus, Somijas valdība 1993.gadā lēma par Somijas markas devalvāciju - tā zaudēja ap 30% no vērtības. Tas nogalināja ļoti daudzus labus uzņēmumus - atzīst eksperti. Kompānijas devalvācijas dēļ nespēja atdot ārvalstu valūtās (lielākoties vācu markās un ASV dolāros) ņemtos kredītus un bankrotēja. «Mēs zaudējām ļoti lielu daļu no sava eksporta potenciāla,» Dienai atzīst viens no Somijas citētākajiem ekonomikas ekspertiem, Aktia bankas galvenais ekonomists Timo Tirvainens.
Daudzi uzņēmumi izpārdeva savas iekārtas uz ārvalstīm, taču tam bija arī pozitīvs efekts - tika iedibinātas tradīcijas investēt ārzemēs, Dienai stāsta Latvijas goda konsuls Somijā un ilggadējs Somijas-Latvijas Tirdzniecības savienības vadītājs Tapio Aho.
Pēc viņa domām, devalvācijai Latvijā būtu vēl negatīvāks efekts - eksporta apjomi ir pārāk mazi, lai zemāks valūtas kurss tos atbalstītu, bet uzņēmumiem būtu grūtāk nomaksāt gan kredītus, gan arī samaksāt par ievestajām izejvielām. Arī Somijā tāpat kā Latvijā vietējo resursu ir maz, lielākā daļa ražošanai nepieciešamo izejmateriālu, kā arī enerģija, tiek ievesta. Tāpēc, pēc T.Aho domām, Latvijai nevajadzētu kautrēties arī no to nozaru attīstīšanas, kas nav saistītas ar augstām tehnoloģijām, bet tomēr izmantot vietējos resursus un veidot pievienoto vērtību. Piemēram, eksportēt pārtiku, nevis izejvielas tās ražošanai, būvēt un eksportēt mājas vai mēbeles, nevis izvest kokmateriālus.
Veido tēlu
Somu uzņēmēju rīcība krīzes pārvarēšanai balstījās uz divām lietām. Strauji pieauga iespējas tikt pie kvalificētiem darbiniekiem un strauji samazinājās vietējais patēriņš, tāpēc nebija citas iespējas kā meklēt tirgus ārzemēs. Uzņēmumi tobrīd saņēma ievērojamu valsts atbalstu eksporta garantiju veidā - tas ļāva biznesam nostiprināties. Tāpēc T.Aho uzsver - eksporta garantijas ne tikai atbalsta pašu eksportu, bet arī ļauj valstij attīstīt tās nozares, ko tā atzinusi par prioritātēm.
T.Aho piebilst - lai cik perspektīva pašiem šķistu valsts ekonomika, nepieciešams izveidot tieši investoriem, ne tikai tūristiem pievilcīgu valsts tēlu. Tāpēc Somija arī tagad strādā pie savas valsts tēla veidošanas. Ar to nodarbojas speciāla komisija, ko vada Nokia un Shell valdes loceklis Jorma Olila.
Uzmanīgi pret kredītiem
Somu publicists Juka Rislaki atminas, ka devalvāciju smagi pārdzīvoja arī somu ģimenes, jo daudziem bija kredīti ārzemju valūtās. Turklāt, tāpat kā tagad Latvijā, strauji krita ieķīlāto īpašumu vērtība, tāpēc grūtībās nonāca arī kredītu garantētāji. J.Rislaki uzsver - tas līdz šai dienai ir padarījis somus uzmanīgākus pret kredītu ņemšanu un arī bankas - konservatīvākas. Krīze mainīja arī somu dzīvesstilu - cilvēki sāka vairāk lasīt grāmatas, paši gatavot ēdienu un skatīties televizoru.
Taču būtiskākās pārmaiņas somu patērētāju uzvedībā - viņi sāka baidīties no bezdarba un tāpēc sargājās tērēt naudu, un tas vēl daudzus gadus pēc krīzes neļāva normāli attīstīties vietējam patēriņam un tātad arī uz to orientētajam biznesam. Tas ir labs arguments, kāpēc nepieļaut bezdarba pieaugumu, akcentē T.Tirvainens.
Prognozes par Somijas ekonomiku šogad ir salīdzinoši pozitīvas, piemēram, reitingu aģentūra Fitch tai joprojām piešķir augstāko reitingu un prognozē, ka ekonomika šogad samazināsies par 3-4%.