Sekojot principam - uzvarētāji sastāvu nemaina, Latvijas izlases treneri spēlei pret Čehiju saglabāja virknējumus, kuri ar 5:0 «sausā» bija atstājuši Itāliju. Arī vietu vārtos ieņēma Edgars Masaļskis, par spīti tam, ka čempionātā sākumā tika apsvērta iespēja pret čehiem vārtos sūtīt Māri Jučeru. «Atstājot malā pamatvārtsargu, tas būtu mājiens spēlētājiem, ka treneri uzvarai īsti netic. Tā nedrīkstam rīkoties, lai gan arī Māris ir pietiekami labs vārtsargs,» loģisku pamatojumu Masaļska spēlēšanai pirms spēles piemeklēja galvenā trenera palīgs Artis Ābols. Viņš arī skaidroja, ka spēlētājiem ir piekodināts nekļūdīties piespēlēs viduszonā, jo čehi ir spējīgi atbildēt ar ātriem prettriecieniem. Tāpat jābūt maksimālai pašatdevei katrā epizodē un galvenais - jātic pašu spēkiem.
Pieņēmums, ka čehus šogad beidzot ir iespējams uzvarēt, spēles sākumā neizskatījās īsti ticams. Čehi ar aktīvu spēli pārņēma iniciatīvu un izskatījās labi motivēti. Tomēr sākuma emocionālajam lādiņam noplokot, spēle izlīdzinājās un bīstamākus momentus pirmajā periodā izdevās izveidot Latvijas hokejistiem. Oskars Cibuļskis un Kaspars Daugaviņš varēju būt maķenīt precīzāki. Pēc abu metieniem no asa leņķa praktiski jau tukšā vārtu stūrī čehus glāba vārtu stabiņš un vārtsargs Jakubs Kovars.
Emocijas augstu vilni sita otrajā periodā, kad čehi sev raksturīgajā manierē sāka pielietot mazas neģēlības, nekaunīgi spiežoties virsū Masaļskim un pa reizei liekot darbā arī nūjas. Viņiem gan ātri tika norādīts, ka šī Latvijas izlase pie pirmās izdevības ir spējīga pienācīgi atbildēt.
Otro spēli pēc kārtas vezumu iekustināja Armanda Bērziņa maiņa. Treneru norādījumus ievērojot, Ronalds Ķēniņš kanādiešu-šveiciešu stilā raidīja ripu uz vārtiem, kur to tikai sev zināmā veidā gandrīz vai ar augumu vārtos iedabūja Bērziņš (1:1). Čehi atspēlējās, kad, spēlējot četri uz četri, atsteigties atpakaļ nepaguva Miķelis Rēdlihs ar Jāni Spruktu. Izšķirošo otro ripu viens uz viens iemeta 39 gadus vecais Čehijas izlases debitants Petrs Nedveds.