Pasīvā rīdzinieku spēle pirmajā un otrajā periodā nedeva ne mazāko ieganstu pieņēmumam, ka hokejisti galvenajam trenerim Juliusam Šupleram 60. dzimšanas dienā vēlas sarūpēt dāvanu, kuru viņš visvairāk vēlējās - saprotams, ka uzvaru. Pirms spēles kora izjustais apsveikuma dziedājums slovāku valodā Šupleru aizkustināja, taču no savējiem dāvanas jau gaida visvairāk.
Rīdzinieku taktika bija skaidra. Proti, paņemt trīs punktus bez savainojumiem un asins izliešanas. Ja pietāti pret līgas rupjāko komandu varēja saprast, tad atpalikšana ātrumā un saspēlē vedināja uz pilnīgi absurdām domām, vai tikai komanda trenera jubileju nav nosvinējusi jau iepriekšējā vakarā. Dinamiešus neatmodināja arī Šuplera pieprasītais 30 sekunžu pārtraukums spēles vidū. Negaisa mākoņi pie mājinieku vārtiem sabiezēja, tāpēc Džošua Gratona vārtu guvums bija loģisks spēles gaitas atspoguļojums uz tablo. Otrā perioda metienu starpība 23:10 Vitjaz labā radīja neizpratni - kura tad īsti ir līgas vājākā komanda?
Draudīgais Vitjaz uz ledus apliecināja medijos skandēto, ka esot jāizvairās no noteikumu pārkāpšanas, citādi nebūšot iespējams pārtraukt sešu spēļu zaudējumu sēriju. Uz sodīto soliņa no viesiem divas minūtes atpūtās tikai Gratons, no kura puses nekāda īpašā rupjība nebija, un Rafaels Batiršins. Kriss Saimons nopelnīja desmit minūšu soda par nūjas sišanu pret apmali.
Pirms pēdējās trešdaļas Šuplers sagrieza kājām gaisā visas trīs uzbrucēju maiņas, ceturtie palika uz soliņa. Aktivitāte nedaudz palielinājās, tāpēc sāka parādīties arī vārtu gūšanas momenti, no kuriem reālākais bija Oskaram Cibuļskim, kurš nokļuva aci pret aci ar Vitjaz vārtsargu Kevinu Lalandi. Diemžēl avārijas režīmā glābt situāciju neizdevās.