«Pirmais mēģinājums bija apvienot JRT ar Latvijas Nacionālo teātri, neizgāja cauri, bet, ja tiks sāktas jaunas diskusijas par JRT likvidēšanu, būs jārēķinās ar starptautisku skandālu, kādu pat iztēloties nevar. Ja JRT nokritīs kaut matiņš, tad iesaistīsies starptautiskā sabiedrība visaugstākajā līmenī, kura seko līdzi JRT liktenim,» reaģējot uz plašsaziņas līdzekļos izskanējošo Valda Zatlera paspārnē strādājošās Stratēģiskās analīzes komisijas (SAK) vadītāja Roberta Ķīļa izteikumu par to, ka situācijā, kad valstī likvidē slimnīcas, ir absurdi uzturēt astoņus teātrus. Arī teātris ir spējīgs reaģēt no spēka pozīcijām līdzīgi kā tiek uzrunāts, uzsvēra A.Hermanis, teikdams, ka viņam sezonas galvenais notikums jau ir noticis - Pa Auks Sajado - visās budisma tradīcijās augstu respektēta meditācijas skolotāja - lekcijas, kas jūlijā trīs dienas notika JRT pārpildītā Lielajā zālē. Teātra direktore Gundega Palma, novērtējot to, ka teātris strādā estētikā, kas neprasa lielus līdzekļus, izteica neizpratni par valsts attieksmi: «Šobrīd ir labi teātriem, kas neko nepelna, nespēj sevi nodrošināt un plānot savu darbu. Radusies situācija, ka spēja sevi nodrošināt (viesizrādes) pārvēršas par naudu, kas jāatdod valstij atpakaļ.» JRT viesizrādes latviešu nodokļu maksātājiem neizmaksā ne santīma - uzsvēra A.Hermanis.
Visums caur tesmeni
A.Hermanis nožēlo, ka jaunajā sezonā finanšu trūkuma dēļ būs «pauze ar viesrežisoriem». Viņš labprāt repertuārā vēlētos redzēt arī Gata Šmita un Regnāra Vaivara darbus. Izņēmums būs režisora Romāna Birmaņa iestudējums - J.Fose Rambuku - Maijas Apines monoizrāde, ar kuru teātris 11.septembrī atklās sezonu. Romāns Birkmanis ir Ādolfa Šapiro aktieris, kurš pēc Jaunatnes teātra slēgšanas strādāja Norvēģijā, kura arī sedz šīs izrādes izdevumus. Nākamā pirmizrāde - Klāvs. Izrāde ar Klāva Elsberga dzeju un vēstulēm. «Šī izrāde noteikti nebūs par «asaru zirnekļa tīklā»,» sola režisors Varis Piņķis.
A.Hermanis iecerējis četras izrādes, kurām pirmizrādes plānotas 2010.gadā. Jau divus gadus aktrises vāc materiālus par Latvijas lauku tēmu izrādei Vecmāmiņas. Tika meklētas viensētas ar govīm, secinot, Latvija būs aizgājusi bojā tad, kad pēdējā latviešu vecmāmiņa būs atdevusi savu pēdējo govi. A.Hermanis: «Man sanāca runāt ar vienu vecu māmiņu, kura teica, ka tad, kad viņa pieceļas piecos no rīta un 30 grādu salā iet slaukt govis, caur tiem tesmeņiem viņa pieslēdzas Visumam. It kā par govīm, it kā vecmāmiņām, patiesībā - par visu, visu...» Ziedonis un Visums. Izrādes galvenais varonis ir Ziedonis. Ne gluži Imants Ziedonis, bet Ziedonis kā «vidējais latvietis», «galvenais latvietis», «naivais latvietis», «filozofs - latvietis», «piedzīvojumu meklētājs - latvietis». Galvenajā lomā - Kaspars Znotiņš. Režisors iestudēs arī Izaka Baševisa Zingera stāstus Kabalas noslēpumi, kurus 2009.gada aprīlī kopā ar mākslinieci Moniku Pormali jau iestudēja ar vācu aktieriem Schauspielhaus Kￃﾶln. Pēc sezonas «hita» izklausās iecere pētīt unikālo latviešu kapu svētku fenomenu iestudējumā Kapu svētki. Izrāde top kā ansambļa darbs, kurā liela loma būs fotomākslinieka Mārtiņa Grauda fotogrāfijām, kurš dziļi aizrāvies ar ideju, pabijis arī Meksikas kapu svētkos.
Ķimele sargās klasiku
«Es ļoti daudz domāju par to, ka visā pasaulē ir norietējis lielo dramaturgu teātris - Eiripīds, Sofokls, Šekspīrs, krievu dižie dramaturgi,» dziļi personiski pārdzīvojot šo situāciju, preses konferencē teica režisore Māra Ķimele. Viņasprāt, teātra valoda un cilvēku uztvere ir tik ļoti mainījusies, ka «neviens vairs negrib piecas stundas sēdēt un noklausīties Šillera Laupītājus». Tomēr M.Ķimele nevēlas pieļaut, ka tāpēc «šī brīnišķīgā, lieliskā dramaturģija» no aprites izzūd pavisam. It īpaši, ja Jaunajā Rīgas teātrī ir tik spēcīgi aktieri. «Esmu atradusi vidusceļu,» teica M.Ķimele, piesakot savus jauniestudējumus. Oktobrī Kamerzālē sāksies Šekspīra lugu atklātie mēģinājumi Mani mīl Šekspīrs. Piedalīsies visi aktieri. Pirmā tiks apspriesta Šekspīra luga Otello. Atklātie mēģinājumi notiks sestdienās. M.Ķimele iestudēs arī Aleksandra Volodina Piecus vakarus «par divu cilvēku privātu varoņdarbu - nosargāt mīlestību un līdz ar to - savu cilvēka cienīgu, pilnvērtīgu dzīvi». Taps arī variācija par M.Ķimeles daiļradē būtisko lugu - A.Čehova Tēvoci Vaņu. Ar latviskotu nosaukumu Jāņonkulis, kas režisorei šķiet tulkojums pēc būtības. Ilze Olingere turpinās studijas krievu mūsdienu dramaturģijas laukā ar brāļu Presņakovu Spēlējot upuri iestudējumu. Otra I.Olingeres izrāde būs Eiropas un ASV teātros populārā Jasmīnas Rezā luga Kaujas lauka dievs.
Biļešu cenas nedaudz samazinātas, joprojām spēkā 30% atlaides skolēniem, pilna laika studentiem un pensionāriem.