Aizvadītie deviņi mēneši kopš divas reizes krimināli sodītā Viktora Janukoviča stāšanās amatā ir bijis pietiekami ilgs laiks, lai kļūtu redzamas šā doņeckiešu klana vadītā režīma viltības. Tā patiesā izpratne par vēlamo kārtību valstī atklājās nesen notikušajās pašvaldību vēlēšanās, kas uzskatāmas par netaisnīgām un nedemokrātiskām. Šķiet, tas kļuvis par pēdējo signālu, lai ES pārvērtētu savu attieksmi pret Ukrainas vadību. Visticamāk, kuluāros sarunās Briselē tiks pietiekami skaidri pateikts: vai nu demokrātiskas reformas un sarunu turpināšana par bezvīzu režīmu un asociācijas līgumu, vai arī šā procesa iesaldēšana. Protams, saglabājot sarunu diplomātisko toni, lai neatstumtu no sevis pašreizējo Ukrainas vadību.
Pacietību prasošu spēli nākas īstenot kaut vai pašas ES, tātad arī Latvijas, interesēs. Savienībai ir nepieciešama normālu, cilvēktiesības ievērojošu, brīvu un atvērtu valstu atrašanās pie savām austrumu robežām. Tāpēc jāatzīst - tā ir ES interešu zona, gluži tāpat, kā to ir deklarējusi Krievija. Tas pats sakāms arī par Vašingtonu, un tas nav pretrunā deklarētajai «pārlādēšanas politikai». Stabilitātes nodrošināšana Ukrainā ir atbildīgs uzdevums Eiropai, un tam ir svarīga vieta kontinenta drošības kontekstā. Par Ukrainu ir jācīnās, tomēr pēdējais vārds būs jāpasaka pašiem ukraiņiem. Viņu vietā nevar izlemt nedz poļi, nedz latvieši un lietuvieši. Arī krievi ne.
Pagaidām gan izskatās, ka Maskavā domā citādāk. Tur tiek strādāts reintegrācijas virzienā. Svarīga vieta šajā procesā ir ne tikai Gazprom gāzei, bet arī vēsturei. Pašlaik tiek izstrādāta kopēja Ukrainas un Krievijas vēstures mācību grāmata. Ukraiņiem uzspiež svešu Ukrainas vēsturi, gluži kā okupētai valstij. «Reģionāļu» vara ir kā no komunisma laikiem izkāpis dinozaurs, kas nemāk un nevēlas rēķināties ar sabiedrību. Tās izpratni par medijiem raksturo premjerministra izteikums: rakstiet mums sūdzības, mēs visu izskatīsim!
Aizvien izteiktāks kļuvis antiukrainiskums. Pret izglītības rusifikāciju protestē studenti. Viņiem lielā skaitā pievienojušies Ukrainas uzņēmēji, kas sajutuši milzu apdraudējumu no gatavotā jaunā nodokļu kodeksa. Tas var paralizēt mazo un vidējo biznesu. Uzskata, ka tā ir ideoloģiska cīņa starp oligarhisko lielo biznesu un vidējo un mazo uzņēmēju. Gluži vai boļševiku garā - cenšoties atņemt eksistences iespējas jau tā ne pārāk spēcīgajam vidusslānim. Varbūt nav nejaušība, ka viens no redzamākajiem «reģionāļiem» pavēstījis, ka viņi gatavojas valdīt 10 gadus.