Latvijas Akadēmiskā bibliotēka (LAB) ir vēsturiskās Rīgas bibliotēkas (Bibliotheca Rigensis, 1524) turpinājums, vecākā zinātniskā bibliotēka Baltijas jūras valstu reģionā. Tās rokrakstu, inkunābulu un reto grāmatu krājums ir starptautiski nozīmīga un atzīta zinātnes un kultūras vērtība. Bibliotēkas nepārtrauktās pastāvēšanas fakts kopš 1524.gada ir pelnījis ierakstu UNESCO kultūras mantojuma sarakstā.
LAB ēkā Lielvārdes ielā 24 ir koncentrēta nozīmīgākā literatūra dabaszinātnēs, īpaši ķīmijā, datubāzes, referatīvie žurnāli, starptautiskie izdevumi. Ja ES struktūrfondu izmantošana paredz Teikas centra modernizāciju, tur jāiekļauj arī LAB radikāla pārveidošana.
Unikālā Jāņa Misiņa bibliotēka (1885) ietver plašāko XVII -XX gs. latviešu literatūras krājumu ar kultūrvēstures nozīmi. Tās statusu nosaka J.Misiņa dāvinājums Rīgas pilsētai: bibliotēka nav pievienojama citām vai iekļaujama to sastāvā. Misiņa bibliotēka ir izcils avots valsts nozīmes pētījumu programmas Letonika un starptautisku zinātnes virzienu pētījumiem.
Latvijas Akadēmiskā bibliotēka veic zinātnisko darbu, piedaloties unikālos izdevumos (J.K.Broces Monumente..., Sēlijas, Valtera un Rapas izdevumu bibliogrāfija, kalendāri u.c.), veidojot un publicējot zinātnieku biobibliogrāfijas, rīkojot izstādes - gan tematiskas, gan laikmetīgas, atklājot nezināmas kultūras vērtības un personības. Bibliotēkā ir augsti kvalificēts darbinieku kolektīvs.
Statistika liecina, ka krīzes laikā bibliotēkās pieaug lasītāju skaits. Krietnais publikāciju daudzums, īstenojot Valsts pētījumu programmas, liecina par zinātnieku noturīgo/augošo aktivitāti.
Jāņem vērā vēl viens apstāklis: gan senajām, gan jaunākā laika grāmatām nekad nezudīs vērtība un pieprasījums. Gluži otrādi - tā pieaug un pieaugs. Tieši tāpēc unikālo kolekciju pārvietošana, dalīšana draud ar to izlaupīšanu. Fondu digitalizācija var kalpot kā plašas pieejamības nodrošinātāja. Digitālais variants nekad neaizstās oriģinālu.
LAB un MB var dot ievērojamu ieguldījumu izglītības kvalitātes paaugstināšanā. Latvijā tā ir aktuāla problēma. Sadarbībā ar Latvijas universitāšu un augstskolu humanitārajām fakultātēm ir jāpastiprina studentu, maģistrantu, doktorantu zinātniski metodiskā sagatavošana, svešvalodu prasme. To nodrošina bibliotēku fondu bagātības.
Izstādēs tiek parādīti unikālie fondu materiāli. To pieejamība visplašākajai sabiedrībai, ne tikai speciālistiem, noder pētniecības un popularizācijas darbam. Izdevumos un izstādēs jāakcentē materiāli, kuri raksturo Latvijas iedzīvotāju sakarus ar citām zemēm un tautām, racionāli pārņemot labāko.
Rūpīgi apsverot, jāatrod iespēja saglabāt un nepakļaut pārvietošanai Latvijas kultūrai nozīmīgās bibliotēkas. Nedrīkst pieļaut LAB nosaukumā gada skaitļus «1524-2009». LAB ir Latvijas atpazīstamība pasaulē. To raksturo kaut vai fakts, ka žurnālu Latvijas Zinātņu Akadēmijas Vēstis bibliotēka izplata vairāk nekā divsimt valstīs.
Ēkas Rūpniecības ielā 10 un Lielvārdes ielā 24, bibliotēka un bibliotēkas krātuves korpuss ir celtas, speciāli pielāgojot seniespiedumu, rokrakstu, dokumentu un grāmatu glabāšanai. 1925.gadā Jānis Misiņš savu bibliotēku nodeva Rīgas pilsētai. Tās nosaukumā vienmēr saglabāts viņa vārds. Bibliotheca Rigensis arī piederēja Rīgas pilsētai. Grūti iedomāties kādas valsts metropoli, kura nevēlētos lepoties ar tādu intelektuālo īpašumu.
Abas zinātniskās bibliotēkas ir Latvijas intelektuālā bagātība, tā jāattīsta, atrodot iespēju to darīt iespējami saudzīgi un racionāli.
Latvijas Zinātņu akadēmijas Humanitāro un sociālo zinātņu nodaļas sēdes dalībnieki
Ilga Jansone,
Saulvedis Cimermanis,
Baiba Rivža, Tālavs Jundzis,
Jānis Bērziņš,
Pēteris Guļāns, Aina Blinkena,
Valdis Rūmnieks,
Raisa Deņisova,
Brigita Bušmane,
Anna Stafecka, Māra Vīksna,
Benedikts Kalnačs,
Daina Nītiņa, Jānis Apals,
Zigrīda Apala,
Viktors Hausmanis,
Lilita Vanaga,
Ilze Loze, Ilga Apine,
Oskars Gerts,
Bruno Deksnis,
Romāns Apsītis,
Ilga Tālberga,
Helma Jirgena,
Guntis Zemītis