Tie pildījuši vien ikdienas pienākumus - lāpījuši bedres namu iekšpagalmos, kas gan joprojām ir katastrofālā stāvoklī, labiekārtojuši bērnu rotaļlaukumus, remontējuši kanalizācijas sistēmas.
Ikdienā rīdzinieku dzīves kvalitāti visvairāk nosaka izpilddirekcijas, tāpēc Diena vēlējās noskaidrot, kā tās pagājušajos četros gados darbojušās un cik liela loma paveiktajā ir to vadītājiem un viņu politiskajai piederībai. Lielāko daļu izpilddirekciju vada koalīcijas partiju pārstāvji.
Pilsētnieki, lūgti raksturot savu priekšpilsētu vadītāju darbu, visbiežāk atbild: «Es viņus nejūtu.» Savukārt Rīgas mērs Jānis Birks (TB/LNNK) atturas vērtēt izpilddirekciju darbu un apgalvo, ka tās ir pārāk atšķirīgas. Viņš arī noraida pārmetumus, ka nauda izpilddirekcijām tiek piešķirta pēc izpilddirektoru politiskās piederības, un uzsver: finanšu sadalījums atkarīgs no tā, kā izpilddirektori spēj pamatot pieprasītās naudas nepieciešamību un izlietojuma mērķi.
Traģiski iekškvartāli
«Naudas iekškvartālu remontiem katastrofāli trūkst,» pagalmu nožēlojamajā stāvoklī Latgales priekšpilsētas izpilddirekcijas pārstāve Aija Briede vaino naudas trūkumu. Neviena no izpilddirekcijām nav izcēlusies ar īpašu veikumu iekšpagalmu lāpīšanā, ko visas atspēko ar ierobežotajiem līdzekļiem. Rīgas dome pagalmu un piebraucamo ceļu seguma atjaunošanai šogad atvēlējusi nieka Ls 500 000 (salīdzinājumam, pērn - divus miljonus latu). Turklāt namu iekšpagalmu remontēšana nav iekļauta pašvaldības prioritāšu sarakstā. Lielākā uzmanība šogad tiks pievērsta bērnudārzu, skolu, poliklīniku un citu publisko iestāžu piebraucamo ceļu remontam.
Ar graustiem gausi
Vēl viens sāpīgs jautājums pilsētā ir grausti. Rajonu izpilddirektoru pienākums ir brīdināt graustu saimniekus un panākt, ka bīstamās būves tiek ierobežotas vai nojauktas. Taču ar graustu sakārtošanu veicies gausi. Viskritiskākā situācija ir Latgales priekšpilsētā - tajā ir 80 graustu, no kuriem nepilna puse ir valsts un pašvaldības īpašumā, atlikšie pieder privātīpašniekiem. Kopš 2005.gada nojaukti 20, bet atjaunoti 14, informē A.Briede un piebilst, ka darbu kavē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas noteikumi, jo lielākā daļa graustu - galvenokārt XVIII-XX gadsimtā celtās koka ēkas - atrodas Rīgas vēsturiskajā centrā un to nojaukšana bez rūpīgas izpētes un inspekcijas akcepta nav pieļaujama. Ievērojams skaits graustu atrodas arī Ziemeļu un Kurzemes rajonā. Izplatītākie izpilddirekciju argumenti gausajai rīcībai ir īpašnieku neieinteresētība un līdzekļu trūkums, kā arī pašu izpilddirekciju pilnvaru trūkums. Tas aktualizē jautājumu par Rīgas domes struktūrvienību funkciju pārklāšanos. Diena jau rakstījusi, ka auditorkompānijas Ernst&Young Baltic 2005.gadā veiktajā pašvaldības iestāžu lietderības auditā norādīts: izpilddirekciju funkcijas, kas dublējas, būtu nododamas attiecīgiem nozares departamentiem.
Bērni un kultūra
Rūpes par rīdzinieku, īpaši mazāko pilsētnieku, labklājību un atpūtas iespējām ir vēl viens rādītājs, kas atspoguļo izpilddirekciju darba efektivitāti. Par bērniem draudzīgāko un zaļās zonas izmantošanā aktīvāko Rīgas rajonu uzskatāma Vidzemes priekšpilsēta.
Priekšpilsētā ierīkoti desmitiem rotaļlaukumu, labiekārtotas septiņu rajona teritorijā esošo ezeru piekrastes. Izpilddirekcijas pārstāve Dana Šarlovska īpaši izceļ Bābelīša ezeru, Velnezeru un Dambjapurva ezeru, kur labiekārtotas peldvietas, uzstādīti soliņi, ģērbtuves, atkritumu tvertnes, grilvietas un bērnu rotaļlaukumi.
Mazākie rīdzinieki jau paspējuši novērtēt 2007.gada vasarā Dambjapurva ezera krastā izveidoto Džungļu taku, kura sastāv no vairāk nekā desmit dažādu sarežģītības pakāpju šķēršļu elementiem.
Ar īpašiem varoņdarbiem gan nevar izcelt divus pārējos rajonus - Ziemeļu un Kurzemes rajonu -, kuru teritorijā arī ir pludmales. Lai gan peldvietām 2008.gadā un arī šogad Vakarbuļļu pludmalei piešķirts Zilais karogs, četru gadu laikā peldvietās īstenota vien pamata norma: uzstādīti soliņi un ģērbtuves, dēļu takas, ierīkots apgaismojums un stāvlaukumi.
Ar kultūras aktivitātēm un vēsturiskā mantojuma apgūšanu vislabāk sokas Latgales priekšpilsētai.
Jau 2003.gadā izpilddirekcija sākusi kultūrvides sakārtošanas programmu, kuras ietvaros atjaunota Mūrnieku iela: savestas kārtībā vairākas pašvaldības dzīvojamās ēkas, skvērs, uzstādīta amatniekiem veltīta skulptūra. Projekta ietvaros arī tapis mākslinieka Vladislava Lakšes apgleznotais brandmūris.
Otrs lielākais projekts, kas īstenots pēc šīs programmas, ir vēsturiskā Siena tirgus jeb Mazā Kalna ielas skvēra atjaunošana.
«Tā ir mūsu pašu cilvēciska iniciatīva. Viss atkarīgs no tā, kā cilvēks pieiet savam darbam,» atzīst A.Briede. Viņa un citi Dienas uzrunātie izpilddirekciju pārstāvji noliedz, ka priekšpilsētu panākumi būtu saistīti ar to vadītāju politisko piederību. «Jebkuru pamatfunkciju var veikt ar radošu garšu!» - tā A.Briede.