III izglāba latviešu basbaritons Egils Siliņš Parīzē. Šis bijis viens no tiem retajiem gadījumiem, kad muzikālajiem glābējiem nācies dziedāt pie nošu pults blakus skatuvei, kamēr mizanscēnas uz skatuves atveidoja citi.
Gan titultenoru Torstenu Kerlu, gan Votāna lomai izraudzīto Juhu Ūsitalo no ierindas bija izsitis balsenes vīruss. «Tieši Egils Siliņš, kurš starplaikā starp Klīstošo holandieti Rīgā un Amforta lomu jaunajā Parsifālā Barselonā bija atsteidzies pie Sēnas, ar savas balss klātbūtni ātri lika aizmirst kļūmīgo situāciju. Siliņa dziedājumā Votāns bija gudrs un vīrišķīgi valdonīgs: ne tik daudz pašaizliedzīgs pasaules klaidonis kā joprojām kaujiniecisks un līdz pēdējam apņēmīgs manipulētājs. Ne tikai pirmajā, bet vēl jo vairāk 3. cēlienā viņš sniedz visos reģistros noapaļotu, niansētu atveidojumu, kas letarģiskajai Erdai lika izklausīties vēl bezkrāsainākai,» analizēts recenzijā. Pat no sadursmes ar nebūt ne iztapīgo mazdēlu Zīgfrīdu šis dievu tēvs izgājis kā uzvarētājs, par spīti šķēpa zaudējumam. «Jo skatuviskās dimensijas zaudējumu - viņa vietā darbojas režisora asistents - Siliņš pārvērš priekšrocībā: ar notīm acu priekšā un tomēr suverēni pāri visam stāvošs, viņš lomas portretējumu veido pilnīgi no teksta, turklāt ar tādu dinamiku un artikulāciju, kas tik tiešām ir iespējama vien šādos īpašos apstākļos,» rezumēts rakstā. Parīzes Bastīlijas operā E. Siliņš debitēja pirms gada Votāna lomā R. Vāgnera operā Reinas zelts.