Aigars Nerips
Pirmā uzvara gūta, bet vai ir vairojusies pārliecība par uzvaru sērijā?
Ja trenerī nav pārliecības, tad nekas nenotiks. Jau brīdināju gan pats sevi, gan spēlētājas, ka cīņa var izvērsties sīva. Pietiek vienā nogrieztnītī nospēlēt ne tik veiksmīgi, vienalga - pašu neveiksmju vai konkurenšu veiksmes dēļ -, un viss var pagriezties pilnīgi pretēji gaidītajam. Spēles sākumā piekliboja metienu realizācija, mazliet par sliktu mums nospēlēja piezīmju norma. Kaut kur spēlētājas mazliet pārcentās.
Kas notika pēdējā ceturtdaļā?
Zaudējām mobilitāti uzbrukumā. Pārāk viegli gribējām izmantot «mismačos» centrus, uzbrukumā spēlējām pārāk neagresīvi, gribējām nospēlēt uz sevi uzbrukuma pēdējās sekundēs, izvēloties tālmetienus. Mēģināju saasināt. Tieši Kate Krēsliņa parādīja, kā šādos brīžos jāspēlē, jo jāmēģina iet caurgājienā un nopelnīt piezīmi pret sevi. Pārējais darbs galotnē tika paveikts godam.
Kur redzējāt vairāk iespēju uzlabot sniegumu?
Par aizsardzību un ielaistajiem 56 punktiem kopumā nav pamata sūdzēties. Mazliet pieklibojām uzbrukumā.
Vai nebija sarežģīti sagatavoties spēlēt pret Cēsu jauno leģionāri, kura pievienojās tikai pirms pusfināliem?
Viņa radīja dažas problēmas, jo labi prata pieturēt bumbu, tāpēc viņas bija gatavākas saņemšanai un nobeigumam. Viņām tas arī būtiski uzlaboja spēlētāju rotāciju, turklāt arī mēs izmantojām īsāku rotāciju dažādu iemeslu dēļ. Neriskēju, jo zinu, ka dažām spēlētājām ir nelielas veselības problēmas. Tāpēc arī nebija mūsu ierastā spiediena.
Ko jāņem vērā pirms nākamajām spēlēm?
Neviens jau neatcerēsies, uzvarējām ar plus četrdesmit vai plus četri. Rezultāts ir viens pret nulli. Ceru, ka neļausim Cēsu komandai lauzt spēli.
Cēsīs šosezon vēl neesat uzvarējuši!
Jā, to zinu, taču paldies, ka atgādināji. Šis mačs mums bija svētīgs, lai pēc iepriekšējām pārliecinošajām uzvarām neaizmigtu. Protams, Cēsīs spēlēt būs grūtāk, taču iepriekš tur esam uzvarējuši arī izšķirošās spēles.