BKUS valdes locekle Ināra Bluķe vispirms uzsver - slimnīcā maksas pakalpojumu īpatsvars ir neliels, vidēji ap 2%. «Maksas pakalpojumi noteikti nav mūsu prioritāte. Mūsu valstī bērniem [veselības aprūpe] ir bez maksas,» viņa saka. Maksas pakalpojumus viņa sauc par vecāku izvēli, nevis ikdienu. Vienlaikus valdes locekle nenoliedz, ka joprojām ir rindas. Tām esot vairāki cēloņi, piemēram, salīdzinoši nelielais bērnu ārstu skaits. Rindas arī veidojas kapacitātes trūkuma dēļ: «Dienā nav tik daudz stundu, lai ārsti tik daudz strādātu,» skaidro I. Bluķe. Tiesa, medicīnas jomas speciālisti atklāj arī slēptāku problēmu - daudziem slimnīcas ārstiem nemaz tik pievilcīga neliekas iespēja sniegt konsultācijas par valsts naudu, labāk par maksu privātklīnikās. Veselības ministre Ingrīda Circene (Vienotība) norāda - šim gadam slimnīcai ir iedalīts tāda apjoma finansējums, lai rindas neveidotos, tāpēc jāanalizē katrs gadījums. Veselības ministrijas valsts sekretārs Rinalds Muciņš savukārt saka - cenšamies veikt organizatoriskus pasākumus, lai pie ārsta, piemēram, bērnu kardiologa, ātrāk tiktu tie, kuriem patiešām konsultācija vajadzīga. «Jāmēģina vairāk sniegt palīdzību ģimenes ārstu, pediatru līmenī,» viņš atzīst.
Vai var gaidīt?
Pēc tam kad Ilzes meitiņai atklāja hemangiomu, decembra beigās viņa apmeklēja plastikas ķirurgu par valsts naudu. «Ārsts teica, ka zāļu deva tiek noteikta atbilstoši bērna vecumam un tā brīža svaram, turklāt zāles drīkst lietot tikai pēc tam, kad saņemta bērnu kardiologa konsultācija un ehokardiogramma,» stāsta Ilze. Ārsts izrakstījis nosūtījumu pie bērnu kardiologa. Uzzinājusi, ka vizīte iespējama tikai martā, Ilze zvanījusi vēlreiz ķirurgam - vai var gaidīt. Ārsts atbildējis - ja zāles nelieto, hemangioma turpinās augt un var būt grūtāk tikt ar to galā. «Turklāt, ja gaidītu, man būtu jābrauc vēlreiz uz lāzerplastikas klīniku pēc jaunas receptes, jo tā derīga tikai mēnesi - atbilstoši vecumam un svaram,» saka Ilze.
Par bērnu kardiologa pieejamību I. Bluķe teic: «Domāsim, skatīsimies.» Bērnu kardiologiem esot liels noslogojums, jo viņi strādā gan ambulatori, gan stacionāri, proti, slimnīcā. I. Bluķe norāda - parasti maksas pakalpojumus izvēlas divu iemeslu dēļ: ja vecāki nevēlas gaidīt pienākam rindu, un ja izmeklējumu veic bez medicīniskām indikācijām. Slimnīcas politika paredzot to, ka rindas nedrīkst būt garākas par 90 dienām. Tas esot vidējais rādītājs atbilstoši pasaules vadlīnijām, taču slimnīca maksimāli darot visu, lai rindas būtu īsākas.
Šis gads ambulatoro pakalpojumu sniegšanā gan varētu būt, kā I. Bluķe saka, «plānveidīgi prognozējamāks» nekā pērnais. Vakar no Nacionālā veselības dienesta slimnīca saņēma jauno līgumu ar priecējošiem skaitļiem - ambulatorajai sadaļai piešķirti 1,9 miljoni latu. Pērnā gada sākumā tie bija 1,2 miljoni latu, bet pēc valsts budžeta grozījumiem rudenī slimnīcai piešķīra papildu 700 000 latu, kas ļāva segt pārstrādāto darba apjomu. Par to, vai tas nozīmē, ka rindas uz pakalpojumiem varētu rukt, I. Bluķe izsakās izvairīgi: «Tāds līgums, kāds piedāvāts, ļauj maksimāli mākslīgi neveidot rindas, bet jautājums ir par kapacitāti - arī ārsti diemžēl slimo, ir atvaļinājumi, apmācības.» Viņa norāda, ka pie atsevišķiem speciālistiem jau pērn rindas bijušas īsākas nekā 2011. gadā. Pie bērnu kardiologa gan bija nedaudz garāka, sasniedzot 65 darbadienas.
Labāk Olīva netālu
Veselības centra 4 vadītājs Māris Rēvalds norāda uz problēmu - reizēm ārsti nav īsti motivēti sniegt konsultācijas par valsts naudu. «Negrib tik daudz pieņemt par to samaksu, ko maksā valsts, un izvēlas būt mazāk pieejami, bet toties par maksu,» viņš saka. Tas īpaši attiecas uz augsta līmeņa speciālistiem, kuri apzinās, ka viņu darbs pieprasīts tirgū. Piemēram, daudzi BKUS ārsti pieņem privātajā veselības mājā Olīva, kas atrodas līdzās Bērnu slimnīcai. Arī veselības ministre I. Circene par šādu problēmu dzirdējusi, tāpēc saka skaidri: «Ir jābūt tomēr kādam godaprātam. Iepriekš mums bija jātaisnojas par mazo valsts finansējumu, bet tagad, ja nevēlas strādāt par valsts naudu, lai pāriet uz privātpraksēm.»
Jautāta, vai ārstiem valsts apmaksātie pakalpojumi ir gana pievilcīgi, I. Bluķe teic: domāju, ka līdz pagājušā gada vidum nebija. BKUS cenšoties atgūt atpakaļ no pieņemšanām privātpraksēs savus ārstus slimnīcas poliklīnikā. Tāpēc BKUS pat veikusi algu reformu: «Pārgājām uz citu darba samaksas modeli, (..) par ambulatoro maksājam procentus no pieņemto pacientu skaita,» stāsta I. Bluķe.
Ārsta speciālista konsultācija par maksu privātklīnikās maksā aptuveni 20 latu, saka M. Rēvalds. BKUS ārstu konsultāciju cenas sākas no 18 latiem. Pieaugušo medicīnā, piemēram, citās valsts kapitālsabiedrībās - Stradiņa slimnīcā un Rīgas Austrumu slimnīcā - no 15 latiem. Jautāta, kāpēc konsultācijas bērniem dārgākas, I. Bluķe atbild - tās ir sarežģītākas, patērētais laiks ilgāks.
Par maksas pakalpojumu cenām M. Rēvalds saka - iespējams, atšķirība starp pieaugušajiem un bērniem ir tāda, ka cenu līmeni pieaugušo pasaulē lielā mērā ietekmē veselības apdrošināšanas sabiedrību darbība. Tās veicot diezgan masīvu spiedienu, neļaujot celt cenas. Lai mazinātu rindas, vienīgais risinājums ir papildu finansējums medicīnai, viņš norāda.