Varam izcelties
Iekšējā devalvācija ir process, ka, sarūkot algām, samazinās patēriņš un inflācija, tomēr jāpieliek daudz pūļu, lai tā notiktu, skaidro SEB bankas galvenais ekonomists Andris Vilks. Tā liek ražotājiem un tirgotājiem strādāt efektīvāk, palielinot konkurētspēju. Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka šogad martā vairākās nozarēs - lauksaimniecībā, pārtikas ražošanā, kokapstrādē un metālapstrādē - eksports pieauga. Izlīdzinās ārējās tirdzniecības bilance - gada 1.ceturksnī galvenokārt strauja importa samazinājuma dēļ Latvijas ārējās tirdzniecības deficīts noslīdējis līdz Ls 397 milj., zemākajam rādītājam kopš 2005.gada.
Darba samaksa, kura iepriekšējos gados auga galvu reibinošos tempos, šā gada 1.ceturksnī, salīdzinot ar to pašu laikposmu pērn, kopumā augusi tikai par 3,5%, bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 1,4%. A.Vilks to uzskata par labu rādītāju, jo privātuzņēmumu efektivitātes uzlabojumi un algu mazināšana statistikā parādās ar nokavēšanos.
«Ja Latvijai šādi izdosies izkļūt no krīzes, tas būs unikāls veiksmes stāsts - arī Starptautiskajam Valūtas fondam un Eiropas Komisijai kā atbalstītājiem,» saka A.Vilks. Viņaprāt, tagad svarīgi veicināt uzņēmējdarbību un veikt strukturālās reformas valsts pārvaldē, izglītībā un veselībā, tās padarot efektīvākas.
Varbūt jau par vēlu
Iekšējās devalvācijas priekšrocība ir pakāpeniskums, kas uzņēmumiem dod iespēju pielāgoties jauniem apstākļiem, izvairoties no maksātnespējas nacionālās valūtas vērtības krituma gadījumā, vērtē Nordea bankas vecākais ekonomists Andris Strazds. Tā mazina sociālo spriedzi, lai arī neļauj valsts sektora darbinieku stingro līgumu un augsto sociālo garantiju dēļ krasi mazināt budžeta izdevumus.
Kā sarunā Dienai izteicās kāds ekonomists, iekšējā devalvācija ir kā lēna brišana vircas bedrē, tomēr ekonomikas atveseļošanas procesi ir sākušies un devalvēt latu vairs nav lielas jēgas. Tas ir nokavēts lēmums, uzskata arī A.Vilks. Izbrišana gan nav atkarīga tikai no mums. Svarīga ir pasaules ekonomikas atgūšanās, lai Latvijai ir kur eksportēt saražoto. A.Vilks paredz, ka tas gaidāms tuvākajos mēnešos un gada laikā situācija Latvijā varētu nostabilizēties. Pretarguments devalvācijai būtu šoks sabiedrībā, kas var apturēt strukturālās reformas, saka eksperts. Ja Latvija spertu šo soli, arī Igaunijai un Lietuvai būtu grūti noturēt valūtas stabilas un mūsu reputācija Eiropā vēl pasliktinātos.
Skartu mazāk cilvēku
Iekšējai devalvācijai ir mīnusi - ekonomika pielāgojas ilgā laikposmā un ietekmē visus iedzīvotājus, norāda Baltijas Starptautiskā ekonomiskās politikas pētījumu centra vadītājs Alfs Vanags. «900 tūkstošiem mājsaimniecību jācieš tā vietā, lai devalvācija liktu sakārtot attiecības ar bankām 150 tūkstošiem mājsaimniecību, kam ir kredīti.»
Gan Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, gan finanšu ministrs Einars Repše (JL) stingri noraida lata devalvāciju, solot turpināt budžeta izdevumu samazināšanu. Lata devalvācija nav arī SVF un EK misijas Latvijā darba kārtībā.