Pret Zemkopības ministrijas (ZM) steigā virzītajiem grozījumiem par lopu «reliģisko kaušanu» asi iebilst dzīvnieku tiesību aizstāvji, paužot bažas, ka tā tiks pieļauta cietsirdība. Pēcāk viņiem pievienojās ap divsimt protestētāju pie Saeimas. Divās frontēs sadalījās arī deputāti - grozījumi tika pieņemti ar nelielu «par» pārsvaru - 45:40, divi atturējās.
Lopkautuves Slišiņi saimnieks Valdis Kalniņš no Alūksnes novada pagaidām neesot domājis par lopu kaušanu pēc reliģiskajām tradīcijām: «Diezgan problemātiski, mūsu pusē jau trūkst to lopiņu.» Nedaudz mulsinot arī netradicionālā metode: «Protams, ja dzīvam lopam pie apziņas grieztu rīkli, viņš taču visu justu. Taču, ja dzīvnieks vispirms apdullināts, viņš nejūt.» V.Kalniņš arī saka - zemnieku mājās pašu patēriņam latvieši tradicionāli kāvuši cūkas, iepriekš iesitot pa galvu, tā apdullinot. Tikai tad pārgrieza kaklu vai iedūra nazi sirdī. Šādā biznesā ir gatavs iesaistīties kooperatīva Latvijas jēri vadītājs Valdis Vanags. «Straujā asins nolaišana, pārgriežot miega artērijas, nav nežēlīga, lopiņš aizmieg. Iet bojā no asiņu zuduma, nevis no sāpēm,» viņš skaidro. Šādi kauto lopu gaļa esot daudz kvalitīvāka un ilgāk uzglabājoties.
Latvijas Lauksaimniecības universitātes Veterinārmedicīnas fakultātes lektors Aivars Bērziņš saka - svarīgākā abās kaušanas metodēs ir kāvēju profesionalitāte. Ja kaušana notiks ātri un profesionāli, dzīvniekam netiks sagādātas ciešanas. Līdz šim Latvijā bija atļauta tikai kaušana ar apdullināšanu. Kad dzīvnieks zaudē samaņu, viņu nofiksē ar galvu uz leju, un kāvējs ar nazi viņam iedur rīkles rajonā. «Dzīvnieks iet bojā atasiņošanas brīdī, kad audos pārstājas asinsrite,» skaidro A.Bērziņš. Ievērojot reliģiskās tradīcijas, kaušanas brīdī lopam jābūt pie samaņas. Arī tad dzīvnieku nofiksē, izdara griezienu ar nazi kaklā. Atasiņošana ilgst piecas sešas minūtes. Pēc A.Bērziņa teiktā, dzīvnieks iet bojā tās sākumā.
«Jūdaismā un islāmā ir priekšstats, ka dvēseles nesējs ir asinis. Tāpēc var lietot tikai gaļu, kurā nav asiņu,» skaidro Leons Taivāns, Latvijas Universitātes (LU) Āzijas studiju nodaļas vadītājs. Kā jūdaisma tradīcijas skaidro LU lektors, publicists Ilmārs Zvirgzds, «kaušanas noteikumi attīstījušies no Tempļa laikā praktizētās dzīvnieku upurēšanas. Galvenais košer kaušanas priekšnosacījums ir sagādāt pēc iespējas mazākas ciešanas kaujamajam dzīvniekam - tas tiek nokauts pēc iespējas ātri, ar asu nazi, bez mazākajiem bojājumiem, nolaižot kaujamā dzīvnieka asinis, jo tās jūdaismā aizliegts lietot uzturā».