Izveidoti videoklipi, kuros apspēlētas CV bieži pieļautas kļūdas, kas var radīt diskriminējošu attieksmi no darba devēja puses, tapuši arī izglītojoši audioklipi un plakāti.
Kampaņas organizatori norāda, ka liekas informācijas iekļaušana CV un motivācijas vēstulē nereti ir iemesls, kāpēc darba meklētājs vispār netiek uzaicināts uz darba interviju. Izplatīta kļūda ir tādas informācijas norādīšana, kas saskaņā ar Darba likumu uzskatāma par diskriminējošu apstākli, piemēram, ziņas par vecumu, dzimumu, ģimenes vai veselības stāvokli. Diskriminācijas riskam sevi var pakļaut arī tad, ja CV pievieno divdomīgi uztveramu fotogrāfiju vai norāda dīvainu e-pasta adresi. Personāla atlases speciālisti novērojuši, ka visvājākās pareiza CV sagatavošanas prasmes ir jauniešiem (šī iemesla dēļ kampaņa noritēs līdz 22. jūlijam, jo tieši vasarā jaunieši gūst pirmo darba pieredzi), mazkvalificētiem darbiniekiem un pensijas un pirmspensijas vecuma cilvēkiem.
Savukārt socioloģisko pētījumu kompānija TNS Latvia nesen veikusi pētījumu Diskriminācijas izplatība nodarbinātības vidē Latvijā, un tā rezultāti atspoguļo priekšstatus, kādi Latvijas darba ņēmējiem ir par to, kādas ziņas viņiem būtu jāatklāj potenciālajam darba devējam. Absolūtais vairākums uzskata, ka iespējamais darba devējs jāinformē par savu izglītību (93%), iepriekšējo darba pieredzi un darba stāžu (92%), kā arī valodas zināšanām un citām papildu prasmēm (92%). Šādiem uzskatiem nav kur piesieties, tomēr tajā pašā laikā vairums Latvijas iedzīvotāju arī domā, ka darba devēja zināšanai ir jānorāda savs vecums (71%) un dzimums (70%). Nedaudz vairāk nekā divas piektdaļas darba ņēmēju uzskata, ka potenciālajam darba devējam būtu jābūt informētam par amata kandidāta veselības stāvokli un invaliditāti (65%), kā arī iepriekšējo sodāmību (59%).
Aptauju par diskriminācijas izplatību darba vidē veikusi arī personāla atlases kompānija WorkingDay Latvia. Atbildot uz jautājumu «Ar kāda veida diskrimināciju tev ir nācies saskarties darba meklējumos?», 38% respondentu norādījuši, ka izjutuši vecuma diskrimināciju, 12% - tautības, 11% - dzimuma. Visas minētās uz savas ādas izbaudījuši 5% aptaujāto, bet ar cita veida diskrimināciju sastapušies 13%. Tas nekad nav gadījies tikai 20% respondentu.