Tas nozīmē, ka gāzes kompānijām ieguves apjomu saglabāšanai nākas veikt aizvien jaunus urbumus, kas prasa ievērojamus papildu izdevumus, un lielākā daļa nozares uzņēmumu, pat neraugoties uz to, ka slānekļa gāzes ieguvēji ASV ir atbrīvoti no nodokļiem, zemo gāzes cenu dēļ strādā ar zaudējumiem un turas virs ūdens, tikai pateicoties investoru interesei par šo nozari un valsts atbalstam. Jāņem arī vērā, ka atļauja sākt slānekļa gāzes eksportu būs izdevīga ASV ražotājiem, taču nebūt ne ASV valsts ekonomikai, kura šobrīd attīstās galvenokārt zemo gāzes cenu dēļ. Eksporta dēļ cenas palielināsies, tādēļ daudzi ietekmīgi ASV politiķi uzskata eksporta aizlieguma atcelšanu par nevēlamu.
Šie jautājumi nav mazsvarīgi, jo Eiropas Komisijas (EK) plāns līdztekus alternatīvo enerģijas avotu attīstīšanai paredz arī Eiropas pašas resursu izmantošanu, atsevišķi izdalot nepieciešamību attīstīt slānekļa gāzes ieguvi, pret kuru attieksme Eiropas Savienībā (ES) ir ļoti pretrunīga. Tāpat pretrunīga ir arī ES dalībvalstu attieksme pret alternatīvajiem enerģijas avotiem, par kuriem daudzi domā, ka to izmantošana sadārdzina izmaksas un bremzē krīzes nomocītās Eiropas ekonomiskās izaugsmes atjaunošanos. Ja EK uzstās uz šīs jomas attīstīšanu, gaidāma vairāku valstu vētraina pretestība. Tāpat nav šaubu, ka plāna apspriešanas laikā sadursies politiskie un ekonomiskie apsvērumi, jo attieksme pret Krievijas gāzes piegādēm ES valstīs ir atšķirīga un gaidāms, ka kopējās stratēģijas izstrāde ieilgs, taču līdz ar plāna parādīšanos ir sperts solis energoneatkarības virzienā.