«Apstākļi ir smagi, un cilvēki grib, lai kāds risinātu problēmas, un gaida, ka valdība un parlaments to darīs,» saka Vienotības deputāts Ojārs Ēriks Kalniņš, «diemžēl valdība un parlaments to nevar pietiekami ātri izdarīt. Politiķus šajā situācijā ir visvieglāk vainot.» Opozīcijā esošā Saskaņas centra deputāts Boriss Cilevičs uzskata, ka neuzticēšanās balstās zemajā iedzīvotāju dzīves līmenī un kvalitātē. «Cilvēki zaudē darbu, samazinās algas un sociālie pabalsti. Protams, cilvēki domā, ka pie tā ir vainīga vara. Liela loma zemajos reitingos ir medijiem, jo valdībai ir problēmas ar komunikāciju,» norāda deputāts. Ingmārs Līdaka no ZZS uzskata, ka zemā uzticēšanās politikai ir pašreizējās ekonomiskās situācijas, bezdarba un algu samazinājuma rezultāts. «Loģiski, ka iedzīvotāji domā, ka valdība un Saeima nav tikušas galā ar saviem pienākumiem,» tā I. Līdaka.
Apvienības VL-TB/LNNK deputāts Jānis Dombrava zemo uzticēšanos parlamentam un partijām skaidro ar jaunajiem nodokļiem un korupcijas skandāliem, kas nākuši klajā. «Kad iedzīvotāji redzēs, ka parlaments strādā tautas interesēs, pieaugs arī viņu uzticība mums,» vērtē J. Dombrava.
Salīdzinoši vislielākā uzticēšanās saskaņā ar aptauju ir izglītībai - 62% aptaujāto, medicīnai - 58%, presei, TV un radio - 57%, bet baznīcai uzticas 57% aptaujāto.