Gribēja kuģot jūrā
Harijs Rīgas Tehniskajā universitātē studē transportsistēmu inženieriju. «Šo studiju jomu izvēlējos diezgan vēlu, jo ilgu laiku plānoju pēc vidusskolas apgūt kuģu vadību Jūras akadēmijā. Likās ļoti interesanta profesija. Biju iedomājies aptuveni tā: varēs braukāt pa pasauli u. tml. Bet plāns pajuka redzes dēļ. Tomēr to īpaši nenožēloju - ja nav, tad nav!» Harijs stāsta. Nekas cits konkrēts vietā nebija izdomāts, viņš sācis vērtēt studiju piedāvājumu līdzīgās jomās un palicis pie transportsistēmu inženierijas - darba iespējas nākotnē tajā rādījās visai plašas, jo studijas aptver gan loģistiku un transporta ceļu tīklu uzbūvi, kurā specializējas Harijs, gan transporta uzbūvi un remonttehnoloģiju.
Par studiju saturu Harijs, ticis līdz 4. kursa beigu semestrim, gan ir diezgan kritisks. Ļoti labs bijis pirmais studiju gads, bet 2. un 3. kurss šķituši pārāk izstiepti, dažos priekšmetos pietrūcis mūsdienīguma, daži bijuši saturīgi, taču fragmentāri. Tomēr kopumā Harijs atzīst, ka zināma bāze un saprašana par izvēlēto profesiju augstskolā tomēr ielikta: «Augstskola iemāca domāt pareizajā virzienā, iedod pamatu, kā strādāt patstāvīgi.»
Nepareizie Zviedru vārti
Patstāvīgas darba gaitas Harijs sācis jau vidusskolas laikā. Padzirdējis, ka uzņēmums Baltezera avoti, kas atradās tikai pāris soļu attālumā no Harija mājām, meklē pagaidu darbinieku vasarai, Harijs satikās ar firmas vadītāju, aprunājās un salīga. «Tas bija «darbs parastais» - skrūvēju ūdens pudelēm korķus, skaldīju malku. Bija jākrāmē arī firmas busiņš - var teikt, ka tā bija mana pirmā pieredze ar loģistiku,» Harijs stāsta.
Uz īsu brīdi viņš iejuties arī ekskursiju gida lomā. Pie radinieces - skolas direktores - atbraukusi ārzemju skolotāju grupa no Vācijas un Zviedrijas. Tā kā Harijs tīri labi prata angļu valodu, viņa puisim palūdza izvadāt viesus ekskursijā pa Rīgu. «Izstaigāju Vecrīgu, ķēros pie enciklopēdijām un pats izstrādāju maršrutu. Misēkļi gan gadījās - parādīju nepareizos Zviedru vārtus.» Harijs smaida. Iepriekšējā vakarā viņš ciemiņus bija vedis uz operu, mājās bijis vēlu un gulējis maz, tāpēc uztraukuma un stresa dēļ sarunu un ekskursiju bijis grūti sākt. «Bet patika, ka, ieejot ritmā, prāta stāvoklī un tajā, ka nu esi atbildīgais, atbrīvojos, un runāšana aizgāja. Pastāstīju arī to, ko nebiju plānojis.» Harijs neslēpj, ka bijusi doma šādu ekskursiju vadīšanu turpināt, taču, kad pie durvīm klauvēja 12. klases beigu eksāmeni, tam vairs neatlika ne laika, ne vēlēšanās, ja godīgi - nebija arī piedāvājumu.
Savus pakalpojumus piedāvāt pats Harijs nekautrējās uzņēmumam Lirobi, kas nodarbojas ar ugunsdzēsības inventāra un tehnikas tirdzniecību un servisu. «Vienu brīdi man bija hobijs niekoties ar mājaslapu taisīšanu un dizainu - internetā par to var atrast ļoti daudz informācijas. Pamanīju, ka šai firmai mājaslapa ir «nekāda», uzmeklēju viņus un piedāvāju to pamainīt - ar domu, ka sliktāk jau nebūs,» Harijs atceras, ka sadarbība izveidojusies tīri laba.
Praktikants un glābiņš
Šovasar Harijs nonāca praksē DPD Latvija. Kā pats stāsta, ne bez pārpratumiem, jo izrādījies, ka sākotnēji nokavējis pieteikšanos uz prakses vietu uzņēmuma noliktavā. Taču jau pēc pusstundas Harijam piezvanīja un piedāvāja kļūt par praktikantu Kvalitātes un audita nodaļā. Kāda runa! «Sākumā tulkoju kādas DPD Lietuva veiktas aptaujas rezultātus no lietuviešu valodas. To neviens neprata, arī es ne, taču kādam bija jāiztulko, lai aptuveni saprastu, par ko ir runa. Vēlāk jau man kopā ar attiecīgo speciālistu uzticēja iziet cauri un pārskatīt uzņēmuma kvalitātes vadības procedūras, vai tās atbilst visām prasībām. To paralēli turpināju darīt arī tad, kad nonācu Klientu apkalpošanas nodaļā,» Harijs stāsta par praktikanta pienākumiem uzņēmumā. Pie klientiem Harijs sabija mēnesi un palīdzēja darbiniekiem veikt dažādus pienākumus, kas saistīti ar to apkalpošanu. Savukārt pēc tam viņš pieteicās uz sava pašreizējā amata - pārdošanas un loģistikas risinājumu speciālista - vakanci un tika pie pastāvīga darba.
Tagad Harija ikdiena ir darbs ar iekšējo datorsistēmu, tās programmatūru un saziņa ar uzņēmuma klientiem, lai ieviestu dzīvē kolēģu izstrādātos loģistikas risinājumus. «Redzu, ka rutīna pagaidām nedraud, jo klienti un risinājumi ir dažādi. Tāpat palaikam jāveic dažādi papildu darbi, kas saistās ar ilgtermiņa projektiem. Dažkārt ir grūti nepieļaut galvā haosu, jo kaut ko sajaukt ir visai viegli. Brīžiem liekas - ko tagad izvēlēties kā prioritāti?! Bet izdodas saņemt sevi rokās un sadalīt prioritātes,» Harijs atklāj profesionālās izaugsmes grūtības. Savu nākotni tālāk par trim mēnešiem uz priekšu viņš gan plānot nemēdzot un saka, ka mērķis ir iegūt pēc iespējas vairāk pieredzes loģistikas jomā. Šīs nozares uzņēmumu specifika ir ļoti daudzveidīga. Pāriet, piemēram, no paku piegādes uz kravu autopārvadājumiem būtu visai sarežģīti, bet ne neiespējami, Harijs spriež. «Ieskatīties gribētos katrā no šiem virzieniem. To ar kursabiedriem jau mēģinājām arī savā 4. kursa projekta darbā, kur domājām, kā piegādāt banānus no Malaizijas.»