Ir aizritējuši daudzi mēneši, bet sarunas par iespējamo starptautisko aizdevumu Kiprai faktiski nav pavirzījušās uz priekšu. Tas ir saistīts arī ar publiski izteiktajām aizdomām, ka nelielā valsts ir nodokļu paradīze bagātajiem krieviem, kuri caur Kipras bankām atmazgā milzīgas naudas summas.
Ko teikt vēlētājiem
Kipras valdība apgalvo, ka tai ir nepieciešami 7,5 miljardi eiro (5,25 miljardi latu), lai tā spētu apkalpot parādus un finansēt citas valsts vajadzības. Vēl vairāk ir nepieciešams, lai rekapitalizētu grūtībās nonākušās Kipras bankas. Pēdējās aplēses liecina, ka šim mērķim ir vajadzīgi 10,3 miljardi eiro (7,21 miljards latu), vēsta Reuters.
Kipras ekonomika gadiem ir balstījusies uz finanšu sektoru. Kipras Centrālās bankas informācija liecina, ka gada sākumā valstī reģistrētajās komercbankās kopumā bija noguldīti 69,3 miljardi eiro (48,51 miljards latu), kas ir gandrīz četrreiz vairāk par Kipras iekšzemes kopproduktu - 18 miljardu eiro (12,6 miljardi latu).
Zemo nodokļu dēļ Kipras bankās ir ļoti liels nerezidentu noguldījumu apmērs - 37% no visiem depozītiem. Apjomīga daļa nāk no Krievijas. Centrālā banka apgalvo, ka Krievijas iedzīvotāju noguldījumi veido mazāk nekā 10% no visiem noguldījumiem. Vietējo komercbanku pārstāvji runā par 35%, jo daudzu krievu noguldījumi tiek maskēti kā vietējie, raksta The Economist.
No Krievijas nākušo noguldījumu lielais īpatsvars Kipras bankās ir darījis aizdomīgus politiķus ekonomiski spēcīgākajā eirozonas valstī Vācijā. «Kā lai es paskaidroju saviem vēlētājiem, ka viņu nodokļi tiek izmantoti, lai glābtu krievu miljardierus?» vaicā Vācijas parlamenta deputāts Karstens Šneiders no lielākā opozīcijas spēka - Sociāldemokrātiskās partijas. Ja eirozona vienosies par Kipras glābšanu, Vācijas kanclerei Angelai Merkelei tas būs jāvirza apstiprināšanai parlamentā.
Vāciešu aizdomas ir balstītas uz ārējā izlūkdienesta BND slepeno ziņojumu, kurā esot teikts, ka Krievijas pilsoņi Kipras bankās ir noguldījuši 26 miljardus eiro (18,2 miljardi latu). Dokumentā apgalvots, ka Kipra veicina naudas atmazgāšanu, dāsni piešķirot pilsonību bagātiem ārzemniekiem. Šādi vairāk nekā 80 krievu oligarhu esot iepludinājuši savus, iespējams, nelikumīgi iegūtos līdzekļus ES, raksta The Christian Science Monitor.
SVF neatklāj problēmas
Kiprieši ir apvainojušies par šādām apsūdzībām un pilnībā tās noliedz, norādot, ka valsts likumdošanā ir iestrādātas ES regulas, kas attiecas uz banku darbības kontroli.
Nesen pazīstamajā laikrakstā The Financial Times bija publicēts Kipras Centrālās bankas vadītāja Panika Demetriada viedokļraksts, kurā viņš uzsvēra, ka viņa valstī esot ieviests vairāk pasākumu cīņā pret naudas atmazgāšanu nekā pārējās eirozonas dalībvalstīs.
Pārmetumus noraida arī iestāde, kas cīnās pret naudas atmazgāšanu Kiprā. «Pie mums ieplūst nauda no Krievijas, bet tā tiek ieguldīta daudzās nozarēs, un visi darījumi notiek caur bankām, kuras uzrauga Centrālā banka,» iestādes vadītāja Eva Rosidu-Papakiriaku sacīja aģentūrai Bloomberg. «Kipra nav nodokļu paradīze. Nodokļu paradīze ir valsts, kurā gandrīz vispār neapliek ar nodokļiem un nekontrolē, no kurienes nāk nauda.»
Arī Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) septembrī atzinis, ka Kipras likumdošana cīņā ar naudas atmazgāšanu ir «uzticama», raksta avīze Ekathimerini. SVF likumos neesot atklājis nekādus caurumus un tikai ieteicis veikt sīkas izmaiņas, ko Kipras parlaments arī esot izdarījis.
Kiprieši domā, ka «apmelošanas kampaņa» ir daļa no politiskajām cīņām pirms parlamenta vēlēšanām Vācijā.