Sākoties atlaižu periodam, cenas kritās apģērbiem un apaviem. Cenu līmeņa svārstības mēneša laikā lielā mērā ir pakļautas sezonalitātei, tādēļ izdarīt secinājumus par inflācijas tendencēm salīdzinājumā ar iepriekšējo periodu ir pagrūti.
Objektīvāk ir vērtēt cenu līmeņa izmaiņas gada laikā, kas jūnijā uzrādīja 0,7% kāpumu. Cenu virzību turpina uzturēt samērā dzīvīgais patēriņš, tā dēļ pakalpojumos cenu kāpums bija straujāks - par 2,9%. Turpmākos mēnešos to virzīs arī atsevišķu komunālo pakalpojumu tarifu pieaugums, kas tiešāk skars mājsaimniecību budžetus, jo alternatīvas tirgū ir ļoti ierobežotas vai to nav vispār. Sadārdzinājums raksturo apstākli, ka uzņēmumi meklē iespējas palielināt ienākumus investīcijām, algām u. tml. Tādēļ aktualizējas pārraugošo iestāžu loma, kuru spēkos ir nodrošināt samērīgāku cenu kāpumu, tai skaitā veicināt konkurenci. Latvijā tuvākajā laikā turpinās dominēt uz iekšzemes patēriņu balstīta izaugsme, kas atspoguļosies arī aktīvākā pakalpojumu cenu kāpumā. To virza gan izmaksu kāpums (algas), gan pieprasījuma aktivizēšanās.
Tikmēr precēm cenas gada laikā samazinājās par 0,2%, kas atspoguļo globālās izaugsmes gausumu un valdošo konkurenci starp ražotājiem. Tieši plašais jaudu pārpalikums pasaulē tuvākajā laikā uzturēs zemas inflācijas vidi. Tā ļauj centrālajām bankām ar monetārajiem instrumentiem turpināt balstīt joprojām vārīgo izaugsmi, tai skaitā - turot zemas procentu likmes. Taču tas veido izaicinājumus - nelīdzsvarotības un nesamērīgas labklājības nevienlīdzības veidošanos. Līdz šim, par spīti naudas apjoma uzblīšanai, globālo inflāciju tas nav ietekmējis. Tomēr, līdz ko atsāksies kreditēšana, paātrināsies arī naudas apgrozība. Arī eirozonas strukturālās un ekonomikas problēmas norāda uz zemas inflācijas pastāvēšanas iespējamību. Neskatoties uz īstermiņa pasākumiem, piemēram, netiešo nodokļu palielinājums vai izejvielu cenu svārstības, trūkst faktoru, kas tuvākajā laikā varētu raisīt kaut cik nozīmīgu inflācijas spiedienu. Labvēlīgākas inflācijas tendences vērojamas ASV.
Potenciālais risks, kas var strauji sašūpot inflāciju, saistās ar nenoteiktību par iespējamiem traucējumiem sadarbībā ar Krieviju, klimatisko kaprīžu ietekmi uz globālo ražu, ģeopolitisko saspīlējumu ietekmi uz naftas cenu, kā arī ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām nākamgad. Tikmēr ārējie faktori būs visai ierobežoti un atkarīgi no Eiropas Centrālās bankas rīcības un panākumiem inflācijas atdzīvināšanā. Jūnijā gada inflācija eirozonā bija 0,5%, bet vēlamais līmenis ir ap 2%. Spiediens rīkoties aug, taču drīzi panākumi nav gaidāmi.
Nenoliedzami - tīkamāks skats uz zemo inflāciju ir patērētājam, kas labprātāk cenas redz nemainīgas vai pat krītam. Tomēr šādos apstākļos uzņēmumiem un mājsaimniecībām saasinās parādu apkalpošanas grūtības, tiek koriģēti investīciju plāni, kas bremzē ekonomikas attīstību, - tas eirozonā rada bažas. Tikmēr pie mums vērojams šauri fokusēts uzsvars uz atsevišķu preču un pakalpojumu sadārdzināšanos. Jāpiebilst, ka ar zemās inflācijas radīto ietekmi patlaban saskaras eksportētāji. Ja situācija ieilgs un panākumi atdzīvināt inflāciju un nostiprināt izaugsmi izpaliks, arī iekšzemes patēriņa perspektīvas pasliktināsies. Pagaidām gan zemā inflācija Latvijā uztverama mierīgi.
*SEB bankas ekonomists