Lai gan Zviedrijas armija paziņojusi, ka tai nav pierādījumu, ka ūdenī trīs reizes pamanītais un meklētais objekts ir kādas ārvalsts zemūdene, zviedru mediji vēsta, ka tā varētu būt Krievijas zemūdene. To pieļāvis arī kādreizējais Zviedrijas militārais atašejs vēstniecībā Maskavā Kristiāns Allermans: «Vienīgā valsts, kurai būtu motīvs, ir tā, kura nevēlas, lai mēs turpinām attīstīt mūsu sadarbību ar NATO.»
Zviedrijas Karaliskās kara zinātņu akadēmijas loceklis Jūhans Viktorīns intervijā TheLocal.se nosaucis trīs iespējamos iemeslus, kāpēc Krievijas zemūdene varētu atrasties Stokholmas arhipelāgā. Viņš uzskata, ka zemūdene varētu veidot īpašu karti, kas palīdzētu navigācijai bruņota konflikta gadījumā. Iespējams arī, ka notika kādu sensoru uzstādīšana, lai varētu novērot apkārtnē notiekošās aktivitātes. Trešais iemesls varētu būt Zviedrijas aizsardzības sistēmu pārbaude.
Aizsardzības izdevumu samazināšanas pēdējos gados dēļ Zviedrija ir palikusi bez specializēta pretzemūdeņu helikoptera. Tomēr J. Viktorīns uzskata, ka bruņotajiem spēkiem ir pietiekami daudz resursu, lai meklēšanas operācija izrādītos sekmīga. Meklēšanā iesaistīto kuģu un zemūdeņu sensoru sistēmas esot pēdējā gadsimta ceturkšņa laikā krietni modernizētas. Viņš arī domā, ka meklēšanas operācija varētu ilgt vismaz līdz nedēļas nogalei.
Krievijas Aizsardzības ministrija pirmdien rekomendēja Zviedrijas valdībai painteresēties, vai Stokholmas arhipelāgā nav atradusies Nīderlandes zemūdene. Nīderlandes Aizsardzības ministrija šo pieņēmumu kategoriski noraidīja.