No 2015. gada iedzīvotāji visā Latvijā varēs šķirot vismaz daļu no atkritumiem. Diena jau rakstīja, ka pašlaik šāds pakalpojums pieejams daļā pašvaldību - pagājušā gada novembrī šāda iespēja bija nodrošināta 74 pašvaldībās no 119 un bija izveidoti vairāk nekā 940 sadzīves atkritumu dalītās vākšanas punktu, bet kopā būtu nepieciešami apmēram 4000 - četras reizes vairāk, nekā jau ir. Aprēķināts, ka nepieciešams vismaz viens punkts uz 500 iedzīvotājiem.
Noteikumi arī paredz, ka atkritumu apsaimniekotājiem līdz 2020. gadam būs jānodrošina, ka vismaz puse no sadzīves atkritumu daudzuma, īpaši no kopējā stikla, metāla, papīra un plastmasas daudzuma, tiek sagatavoti atkārtotai izmantošanai, nevis nonāk izgāztuvē. Attiecībā uz būvniecības un būvju nojaukšanas atkritumiem, kas nav bīstami, būs jānodrošina atkārtota izmantošana un pārstrāde 70% apjomā, arī izmantojot tos būvbedru aizpildīšanai.
Ja pašvaldības atbalsta šo sistēmu un nopietni sāk rīkoties, lai nodrošinātu dalīto vākšanu, problēmas mērķu sasniegšanā nesaskatu - uzskata Latvijas Atkritumu saimniecības asociācijas (LASA) valdes priekšsēdētāja Rūta Bendere. Tā kā atkritumu noglabāšana poligonos nākotnē kļūs dārgāka un resursu cenas aug, ir jādomā, kā samazināt to daļu, kas tiek apglabāta. Tas turklāt atrisinās pašreizējo problēmu - šķiroto atkritumu trūkumu. Pārstrādes uzņēmumi pašlaik spiesti ievest izejvielas no kaimiņvalstīm. R. Bendere norāda, ka būtu nepieciešams Latvijā nodrošināt atšķirotā krāsainā metāla pārstrādes iespējas, lai šos resursus nebūtu jāizved uz ārzemēm. «Ar to varētu nodarboties Liepājas metalurgs,» iesaka LASA valdes priekšsēdētāja. Būtu nepieciešams domāt arī par stikla pārstrādes iespējām.
«Mēs esam ar mieru veidot šo sistēmu, ja pašvaldības būs pilnībā atbildīgas par tās veidošanu. Neredzu pamata bažām par šo noteikumu izpildi,» norāda Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Sniedze Sproģe.