Valsts robežsardzes Daugavpils pārvaldes Aizturēto ārzemnieku izmitināšanas centrā Daugavpils vienlaicīgi spēj izmitināt 84 aizturētos ārzemniekus, kas ir maksimāli pieļaujamais skaits. No šīm 84 vietām izteikti lielākā daļa paredzēta nelegālajiem imigrantiem un patvēruma meklētājiem vīriešiem. Sieviešu un ģimeņu blokā ir 17 gultasvietu. Kā Dienai norāda Valsts robežsardzē, tad pērnā gada nogalē un šī gada pirmajā ceturksnī bieži bijis tā, ka visas paredzētās vietas nelegālo imigrantu izmitināšanai jau ir aizpildītas.
Valsts robežsardzes pārstāve Kristīne Pētersone Dienai atklāj, ka vietu trūkums saistīts ar lielo nelegālo imigrantu pieplūdumu. Visbiežāk to iepriekš prognozēt ir grūti. Vēl nozīmīgs iemesls vietu trūkumam ir Olaines nelegālo imigrantu nometnes slēgšana. Kaut gan par tā kritisko stāvokli tika runāts jau daudzus gadus, pienācīgs risinājums jaunas nometnes izveidei īsti rasts vēl nav. Jāatgādina, ka pirms 10 gadiem tieši Olaines nometne bija viens no viskritizētākajiem objektiem monitoringa ziņojumā par Latviju, ko apsprieda Eiropas Parlamentā. Deputāti pauda sašutumu par kritiskajiem apstākļiem. Īsi pēc tam nometni slēdza, aizturētos ārzemniekus pārvietojot uz izmitināšanas centru Daugavpils, kur tik daudz vietu vairs nebija iespējams nodrošināt.
Tagad tie, kam nepietiek vietas centrā Daugavpils, tiek izmitināti Valsts policijas telpās Rīgā, Čiekurkalnā. Nākotnē šeit paredzēts radīt nelegālo imigrantu izmitināšanas centrālo punktu. Paredzēts, ka tajā spēs uzņemt apmēram 150 personu.
«Patlaban tiek risināts jautājums par īpašuma nostiprināšanu zemesgrāmatā. Centrs Daugavpilī vēsturiski bija paredzēts kā atbalsta centrs nelegālo imigrantu izmitināšanai, kuri īsā laikā būtu atgriežami Krievijā vai Baltkrievijā,» Dienai skaidro K. Pētersone.
Uzņemam vjetnamiešus
Robežsardzē atklāj, ka kopumā šogad trīsarpus mēnešos aizturētas 49 personas, visi Vjetnamas pilsoņi, savukārt par viņu pārvietošanu un pārvietošanas organizēšanu aizturēti Krievijas, Latvijas, Baltkrievijas un Tadžikistānas pilsoņi. Pērn aizturēti 139 trešo valstu piederīgi, teju simts no viņiem bija Vjetnamas pilsoņi, tāpat aizturēto vidū bija arī personas no Afganistānas, Irākas un Gruzijas.
Kā norāda Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē (PMLP), iemesli statusa piešķiršanai mēdz būt visdažādākie.
Bēgļa statusu piešķir personām, kas meklē aizsardzību Latvijā, jo pamatoti baidās no vajāšanas savas rases, reliģijas, tautības, sociālās piederības vai politiskās pārliecības dēļ un kuras šo baiļu dēļ nespēj vai nevēlas izmantot savas valsts tiesisko aizsardzību. Alternatīvo statusu var iegūt personas, kurām nevar piešķirt bēgļa statusu un kurām draud nāves vai miesas sods, spīdzināšana, necilvēcīga vai pazemojoša sodīšana. Tāpat šis statuss tiek piešķirts gadījumos, kad personai nepieciešama aizsardzība un tā nevar atgriezties savā izcelsmes valstī.
PMLP statistika atklāj, ka pieteikumu skaits statusa iegūšanai nav viendabīgs. Vienu gadu pieprasījumu skaits nesasniedz simtu, citu gadu tas pietuvojas gandrīz 400 pieprasījumiem. Tomēr tikai retos gadījumos PMLP statusu piešķir. Visvairāk jeb 36 personas alternatīvo vai bēgļu statusu saņēma 2013. gadā.
Personas, kas ieguvušas atļauju uzturēties Latvijā, saņem arī finansiālu valsts atbalstu. Bēgļiem tiek izsniegts bēgļa ceļošanas dokuments un pastāvīgā uzturēšanās atļauja. Viņiem ir tiesības strādāt pie jebkura darba devēja bez papildu nosacījumu izpildes. Ja personai nav citu iztikas līdzekļu pirmo gadu pēc statusa piešķiršanas, tai ir tiesības saņemt pabalstu 256 eiro mēnesī. Nepilngadīgie saņem 77 eiro. Tāpat viņiem ir tiesības saņemt finansiālu atbalstu valsts valodas apguvei.
Nedaudz savādāk ir ar personām, kurām piešķirts alternatīvs statuss. Tām izsniedz termiņuzturēšanās atļauju uz gadu. Ja iemesli alternatīvā statusa saņemšanai saglabājas turpmākajos gados, tiek izsniegta jauna uzturēšanās atļauja. «Ja alternatīvo statusu saņēmušās personas rīcībā nav citu iztikas līdzekļu, pirmos deviņus mēnešus pēc statusa piešķiršanas tā saņem pabalstu, kas sedz uzturēšanās izmaksas 256 eiro mēnesī, nepilngadīgie saņem 30% no šīs summas,» skaidro PMLP pārstāve Undīne Priekule, piebilstot, ka arī alternatīvā statusa īpašniekiem tiek sniegts atbalsts valodu apguvē.
Cīnīsies pret kvotām
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera ierosinājums visā ES noteikt bēgļu kvotas sacēlis vētru bloka dalībvalstīs. Vairākas valstis, piemēram, Lielbritānija, Ungārija un Igaunija, jau norādījušas, ka neatbalsta ieceri noteikt obligātu bēgļu uzņemšanas kvotu. Šim viedoklim pievienojas arī Latvija.
Kaut gan Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs Nils Muižnieks vakar LNT pauda viedokli, ka Latvija nevar atļauties būt nesolidāra ar pārējām Eiropas valstīm, dzirdīgas ausis šie vārdi nav sasnieguši. Noraidošu attieksmi pret kvotām paudusi arī Ministru prezidente Laimdota Straujuma (Vienotība), sakot, ka valdošā koalīcija ir solidāra jautājumā par bēgļu lietu risināšanu, taču Latvija bēgļu kvotas neatbalstīs. Iekšlietu ministram Rihardam Kozlovskim (Vienotība) tagad jāsagatavo argumenti, kāpēc Latvija nav tam gatava.
Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītāja Inese Laizāne Dienai norāda, ka bēgļu kvotu ieviešana «apdraudētu mūsu valsts nacionālo identitāti». Viņa uzskata, ka šis ir galvenais arguments, ko jāliek saprast Eiropas līmenī. Latvija ir atšķirīgā situācijā. «Pat kaimiņvalstīm tāsituācija nav tik traģiska kā mums. Latvija jau tā ir uzņēmusi daudz bēgļu, un pasaules priekšā mēs savu normu jau esam izpildījuši. Tas nav naudas jautājums, šeit runa ir par valsts pastāvēšanu,» uzsver I. Laizāne.