Trešdien Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputāti, izglītības un zinātnes ministrs Rolands Broks (ZZS), kā arī Latvijas Studentu apvienības pārstāvji pauda iebildumu pret SAK priekšsēdētāja Roberta Ķīļa priekšlikumu atteikties no budžeta vietām un pāriet uz ilgtermiņa valsts kredītu sistēmu. Tika norādīts, ka pašreizējos valsts ekonomiskajos apstākļos nebūtu iespējama šāda izmaiņa, jo studentiem būtu problēmas atrast galvotāju.
Tomēr R. Ķīlis Dienai norāda, ka, ieviešot pilnīgi maksas augstāko izglītību, galvotājs nebūtu nepieciešams. «Ja izglītība ir tikai par maksu, tad tie, kuri var, apmaksā studijas uzreiz, bet tie, kuri to nevar atļauties, ņem valsts kredītu, kuru ar konkrētiem nosacījumiem atdod pēc studiju beigām,» skaidro SAK priekšsēdētājs. Viņš norāda, ka diskusijā par šo iespēju esot iesaistījies atturīgi. «Iespējams, pietrūka iedziļināšanās, bet šī kreditēšana bija kā sarkanā lupata,» teic sociālantropologs.
SAK ir aplūkojis trīs pamatveidus, kādos pasaulē tiek finansēta augstākā izglītība. Pirmais no tiem ir Skandināvijas valstīs izplatīts modelis - ikvienam studentam tiek nodrošināta bezmaksas augstākā izglītība. Otrais SAK aplūkotais modelis ir pilnīga maksas izglītība, pret kuru iebilda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē. Savukārt trešais variants, kāds pašlaik darbojas Latvijā, ir dalītais modelis, kurā daļa tiek finansēta no valsts budžeta, daļa studentu izglītību iegūst par saviem līdzekļiem. SAK savus izstrādātos scenārijus sola darīt zināmus plašākai sabiedrībai aprīļa vidū.
«Tas bija tikai viens no Stratēģiskās analīzes komisijas piedāvātajiem risinājumiem, bet tā būtu samērā radikāla sistēmas maiņa. Es uzskatu, ka mums Latvijā joprojām ir jāparedz valsts finansējums augstākajai izglītībai. Mums ir jāiet uz mērķi, lai budžeta vietas būtu 80 līdz 90 procentiem studentu. 2005. un 2006. gadā šāda summa būtu bijusi iespējama, es joprojām pastāvu, ka mums ir jātiecas uz šādu apjomu,» Dienai Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē sacīja komisijas priekšsēdētāja Ina Druviete (Vienotība). Deputāte norāda, ka finansēšanas modelis, pie kura detalizācijas patlaban strādā IZM, ir pareizs un valstij ir jāvirzās uz budžeta vietu skaita palielināšanu, nevis pāreju uz ilgtermiņa valsts kredītu sistēmu.
Patlaban augstākās izglītības iegūšanai ir iespēja saņemt valsts garantētu kredītu, kā arī studiju komerckredītu. Abos gadījumos studentam ir nepieciešams galvotājs. Lai saņemtu valsts galvotu kredītu, kuru šogad piešķir SEB banka, galvotāja ikmēneša ienākumiem ir jābūt vismaz 200 latu apmērā. Savukārt, ņemot komerckredītu, galvotājam nāktos uzrādīt ieņēmumus aptuveni 350 latu apjomā, stāsta SEB bankas pārstāve Sanda Purviņa.
SAK pauž bažas, ka uz rezultativitāti orientētais finansēšanas modelis, kura kritērijus patlaban izstrādā IZM, varētu izrādīties nepietiekami ilgtspējīgs. «Tas nav jauns modelis, vecais tiek papildināts ar jauniem kritērijiem. Šāds finansēšanas modelis būtu piemērots pārejas laikā, bet ilgtermiņā tāds modelis nevarētu darboties. Mēs neesam vienīgie, kas pret to iebilst,» teic R. Ķīlis.
Uz rezultātiem vērsta augstākās izglītības finansēšana, kuru pašlaik pilnveido IZM, paredz, ka augstskolas sekmīgas darbības rezultātā saņem lielāku valsts finansējumu. Šāda pieeja valsts budžeta finansējuma piešķiršanā stimulētu augstākās izglītības iestādes paaugstināt studiju un pētniecības kvalitāti un efektivitāti, kā arī nodrošinātu racionālāku publiskā finansējuma izmantošanu, īstenojot principu «nauda seko kvalitātei», būtību skaidroja IZM.