Laika ziņas
Šodien
Migla
Otrdiena, 12. novembris
Kaija, Kornēlija

No budžeta maz prieka

Sagaidāms, ka nākamā gada budžeta projekta skatīšana Saeimā pirmajā lasījumā šodien paies nemierīgā gaisotnē, jo virkne likumprojektu pabijuši asu diskusiju centrā jau vairākas nedēļas. Kaut gan finansiālais ieguldījums palielināts vairākās pozīcijās, atbalsta saņēmēji lielākoties pauž neapmierinātību, sakot, ka tas ir krietni par maz. Šis būs arī pirmais budžets, kas piedzīvos jauno valūtu eiro. Nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi plānoti 7 004 260 643 eiro (4 922 594 380 latu), bet izdevumi - 7 142 704 902 eiro (5 019 893 005 lati) apmērā.

Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs Jānis Reirs (V) iepriekš Saeimas sēdē norādīja, kas šis būs pirmais budžets, kas radīs pozitīvu iespaidu visai sabiedrībai. «Katrs cilvēks budžeta iespaidu izjutīs savā maciņā,» teic J. Reirs un bilst, ka budžeta projekts ir ļoti labs. Pretējās domās ir opozīcijas pārstāvis Andrejs Klementjevs (SC), norādot, ka pēc eiro ieviešanas «inflācija pabalstu pieaugumus noēdīs».

Sitīs pa kabatu šoferiem

Visticamāk, no nākamā gada vairāk nāksies maksāt šoferiem, kuru automašīnas aprīkotas ar gāzes iekārtām. Saeimas budžeta komisija konceptuāli atbalstījusi akcīzes nodokli autogāzei. Kā aprēķinājusi Finanšu ministrija, tad maksimālais cenas pieaugums varētu būt 1,54 santīmi par litru, līdz ar to litrs autogāzes maksātu 41,5 santīmus. Šādu ierosinājumu par nesamērīgu nodēvējis Latvijas Gāzes asociācijas vadītājs Valdis Bergs, norādot, ka tas vēl vairāk paplašinās ēnu ekonomikas īpatsvaru un veicinās kontrabandas degvielas iegādi.

Izmaiņas jutīs arī kravas automašīnu vadītāji, jo no nākamā gada 1. jūlija Latvijā tiks ieviesta autoceļu lietošanas nodeva. Tādā veidā valdība ieplānojusi palielināt nākamā budžeta ieņēmumus par trim miljoniem latu.

Diskusiju krustugunīs nonācis arī lēmums no nākamā gada par 10% paaugstināt azartspēļu nodokli. Ar šādu likmi plānots iekasēt papildu 1,7 miljonus latu.

Visai karsti tiek apspriests Ekonomikas ministrijas (EM) piedāvājums, kā iekasēt maksu no ostām, lai arī valsts budžetā tiktu daļa naudas no infrastruktūras. Ostas patlaban jau pašvaldības budžetos iemaksā 10% no tonnāžas, kanāla, mazo kuģu un enkura maksām. EM vēlas, lai tādu pašu summu ostas maksātu arī valstij. Ostu pārvaldnieki gan uzsver, ka liekas naudas tām nav un, lai apmierinātu ministrijas prasību, nāksies ņemt kredītu bankā.

Pašvaldībām nepatīk

Lielas diskusijas un pašvaldību neapmierinātību izraisījis lēmums nepalielināt to proporciju, ko pašvaldības patlaban saņem no iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN). Patlaban pašvaldības no šī nodokļa saņem 80%, bet vēlas, lai nākamajā gadā šo proporciju palielina par diviem procentiem. Pašvaldības pauda satraukumu, ka līdzekļi plānošanas reģioniem ir samazināti, tāpēc nepieciešams rast risinājumu, kā šo naudu iegūt.

Pretrunas ir arī jautājumā par uzturēšanās atļaujām. Lai saglabātu koalīcijas atbalstu, Saeima pirmajā lasījumā, visticamāk, atbalstīs plānotos Imigrācijas likuma grozījumus, kas paredz ierobežot uzturēšanās atļauju izsniegšanu pret iegādātajiem nekustamajiem īpašumiem. Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un tās sadarbības partneri gan aicināja Saeimas deputātus nepiešķirt šiem grozījumiem steidzamības statusu, jo, kā norādīja LDDK prezidents Vitālijs Gavrilovs, grozījumu pamatā «ir krasas viedokļu atšķirības, ultimāti un dažādi interpretēti skaitļi». Viņš arī izcēla, ka lemšana par tik nozīmīgu jautājumu priekšvēlēšanu gaisotnē nav adekvāta.

Plānojot turpmāko gadu budžeta ietvaru, iecerēts mainīt mikrouzņēmuma nodokļa likmi, no 9% paaugstinot to līdz 15%. Ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts norāda, ka izmaiņām jābūt pakāpeniskām. Pret likmes palielināšanu iebilst Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras viceprezidente Lienīte Caune, norādot, ka patlaban cīņa tiek veikta tikai ar godīgajiem nodokļu maksātājiem.

Tāpat no nākamā gada paredzēts ieviest subsidētās enerģijas nodokli. Ekonomikas ministrija piedāvā trīs diferencētās likmes. Paredzams, ka tuvākajos piecos gados nodoklis par subsidēto enerģiju valsts budžetu piepildīs par apmēram 105,6 miljoniem latu.

Veicinās demogrāfiju

Nākamā gada budžetā iekļautas izmaiņas arī vecāku atbalstam. Atvieglojums par apgādībā esošu personu tiks palielināts no 80 uz 116 latiem. Deputāts J. Reirs atklāj, ka Latvijā kopējais apgādājamo personu skaits ir vairāk nekā 311 500 personu. Par pāris latiem tiks palielināts arī neapliekamais minimums. Ja tagad tie ir 45 lati, tad no nākamā gada - 53. Izmaiņas pozitīvi skars arī sociālās apdrošināšanas likmi. Aprēķināts, ja vecāku darba alga bruto ir 350 latu, tad ģimene bez bērniem nākamgad saņems par 76 latiem vairāk nekā šogad.

Līdz 120 latiem tiks palielināts arī bērna kopšanas pabalsta apjoms līdz bērna pusotra gada vecumam. Tāpat paredzēts, ka vecāku pabalsta saņēmējs, kurš izvēlēsies atgriezties darbā, saņems 30% no piešķirtā vecāku pabalsta apjoma, tajā pašā laikā nezaudējot 120 latu bērnu kopšanas pabalstu.

Izmaiņas paredz, ka no nākamā gada septembra brīvpusdienas pienāksies arī 3. klašu skolēniem. Turklāt par vienu ēdienreizi līdzšinējo astoņdesmit santīmu vietā tiks piešķirts lats.

Apmierinātāki ar nākamā gada budžetu varētu būt mediķi, jo Veselības ministrijai (VM)piešķirti papildu 15,49 miljoni latu ārstniecības personu darba samaksas paaugstināšanai. VM aprēķini liecina, ka alga varētu pieaugt par vismaz 28 latiem. Ārstiem tiek solīts pat 70 latu liels algas pieaugums.

Pašreizējo 100 latu vietā 150 latus kā pabalstu saņems vairāk nekā 12 520 cilvēku, kuriem nepieciešama īpaša kopšana. Piešķirti arī 4,7 miljoni latu, ko ieguldīt, lai mazinātu tehnisko palīglīdzekļu rindas.

Izmaiņas paredzētas arī pensiju indeksācijā. Ja šogad tika indeksētas pēc noteiktiem kritērijiem izvēlētas pensijas, tad nākamgad indeksācija skars pilnīgi visas. Izteiktas prognozes, ka vidējā pensija gadā pieaugs par 80 latiem. Nākamgad pensiju indeksācijai plānots tērēt 7,15 miljonus latu. Latvijas Pensionāru federācijas vadītājs Andris Siliņš ar šādu atbalstu nav mierā un teic, ka indeksācija nav vienīgais jautājums, ko nepieciešams risināt. Pensionāri bija izvirzījuši vairākus citus priekšlikumus, piemēram, noteikt pazeminātu pievienotās vērtības nodokļa likmi pārtikai un medikamentiem, kā arī atbrīvojumu no nekustamā īpašuma nodokļa par vienīgo mājokli. Tāpat netika atbalstīts pensionāru aicinājums senioriem ieviest valsts veselības apdrošināšanas sistēmu.

Sevi par zaudētājiem nākamā gada budžeta ietvarā uzskata arī pedagogi. Kaut gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) piešķīrusi finansējumu pedagogu zemākās mēneša darba algas likmes paaugstināšanai no 280 līdz 295 latiem, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) prasa to palielināt līdz 310 latiem. Pedagogi pauž neapmierinātību arī ar neskaidro nākotni, jo IZM vēl nav nākusi klajā ar plānu, kāds varētu izskatīties pedagogu atalgojums tuvākajos gados. Pedagogi nākamnedēļ pie Saeimas rīkos protesta akciju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli









Hokejs 2019

Vairāk Hokejs 2019


Positivus

Vairāk Positivus














Melu tvertne

Vairāk Melu tvertne


Vēlēšanas2018

Vairāk Vēlēšanas2018






Hokejs2018

Vairāk Hokejs2018






Phjončhana 2018

Vairāk Phjončhana 2018


Publikāciju iegāde

Vairāk Publikāciju iegāde










Jaunumi

Vairāk Jaunumi


Dabas Diena

Vairāk Dabas Diena




Citi

Vairāk Citi


Latvijā

Vairāk Latvijā


Dienas Sēne

Vairāk Dienas Sēne


Pasaulē

Vairāk Pasaulē



Velo Diena

Vairāk Velo Diena



Dienas Starts

Vairāk Dienas Starts


Viedokļi

Vairāk Viedokļi


Sports

Vairāk Sports


Skolas Diena

Vairāk Skolas Diena



Valodas Policija

Vairāk Valodas Policija



Citi

Vairāk Citi



SestDiena

Vairāk SestDiena


KDi

Vairāk KDi





Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze


Dienas Gada Balva kultūrā

Vairāk Dienas Gada Balva kultūrā



Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena





Iedvesmas Diena

Vairāk Iedvesmas Diena







Latvijas Lepnums

Vairāk Latvijas Lepnums


Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils







Šodien Laikrakstā

Vairāk Šodien Laikrakstā



Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms




Izklaide

Vairāk Izklaide







Kas notiek?

Vairāk Kas notiek?