Lielākā daļa - armijai
Pašlaik aizsardzības nozares budžeta lielāko daļu veido Nacionālo bruņoto spēku (NBS) finansējums. Pārējā summa iedalīta valsts drošības aizsardzībai, nozares vadībai kopumā un iemaksām starptautiskajās organizācijās. Četras pakļautībā esošās institūcijas, ieskaitot Rekrutēšanas un jaunsardzes centru, lai arī saņem naudu no kopējās summas, darbojas neatkarīgi. Atsevišķa summa iekļauta Nacionālajai aizsardzības akadēmijai, ko klasificē kā aizsardzības spēju atbalstošo elementu. Akadēmija šobrīd ir vienīgā militārā augstākās izglītības iestāde Latvijā, kuras pārziņā ir izglītības jautājumi, arī nākamās Latvijas armijas paaudzes audzināšana.
I. Lieģis uzsver, ka Latvijai ir jābūt atbildīgai, plānojot aizsardzības finansējumu, jo jau tagad daļa funkciju tiek nodrošināta ar sabiedroto palīdzību. «Mēs saņemam atbalstu gaisa telpas aizsardzībā un, ja neesam gatavi ieguldīt naudu, šo palīdzību varam arī neiegūt,» uzskata I. Lieģis. AM valsts sekretārs Jānis Sārts, jautāts par nākamā gada budžeta prognozēm, izsaka cerību, ka tas paliks šī gada līmenī, taču nedomā, ka tas sasniegs vajadzīgos divus procentus.
Ņemot vērā iespējamo kopējā valsts budžeta samazinājumu 2012. gadam par vismaz 100 miljoniem latu, J. Sārts atzīst, ka, iespējams būs jāsavelk josta vēl vairāk. «Visticamāk, būs jāpārdod daļa tehnikas vai arī jāatsakās no Afganistānas misijām, vēl viens variants - jāsamazina glābšanas darbi.» Pēc viņa teiktā, jau tagad esot problēmas ar tehnikas uzturēšanu. Militārajām vajadzībām pastāv strikti inventāra lietošanas noteikumi, un pašlaik četru helikopteru vietā darbojas tikai divi. Taupības apstākļu dēļ viņš piemin arī citu problēmu - darbinieku aiziešanu no ministrijas. «Lai kļūtu par kaprāli, ir vajadzīgi 20 gadi. Mēs nevaram atļauties zaudēt labus profesionāļus,» bilst J. Sārts un uzsver - lai šo tendenci mazinātu, nākamajā gadā ir plānots atjaunot sociālo pabalstu sistēmu un izmaksāt kompensācijas ik pēc pieciem aizsardzībā nostrādātiem gadiem. Gan J. Sārts, gan J. Garisons atzīst, ka aizsardzības nozare patstāvīgi nevar atrisināt trūkstošos divus procentus - tas esot atkarīgs no ekonomiskā klimata valstī nākamgad un no jaunās valdības uzskatiem par aizsardzības nozīmi gan lokāli, gan starptautiski.
Budžets lielāks
Šī gada budžets, salīdzinot ar 2010. gadu, gan ir pieaudzis par aptuveni 12 miljoniem latu, taču AM pārstāvis Airis Rikveilis norāda, ka palielinājums ir tikai uz papīra. Papildu summa plānota ilgtermiņa saistību segšanai, arī Rīgas kuģubūves un AM līgumā paredzēto patruļkuģu būves projektam. Vēl ir arī maksājumi par tā saucamajiem Alkmaar klases kuģiem no Nīderlandes, mīnu meklēšanas funkcijām, kā arī citi - mazāki - projekti. «Krīzes laikā vienojāmies par atlikto maksājumu, lai gan funkcionāli budžets šim gadam ir tāds pats kā pērn,» saka A. Rikveilis.
Vienīgais projekts, kas Latvijā pašreiz tiek īstenots ar NATO līdzfinansējumu, ir NBS bāzes Lielvārde attīstība, kas turpināšoties līdz 2013. gadam. Tās ietveros tiks izbūvēti treniņu laukumi, noliktavas, kā arī pirkti sakaru un navigācijas līdzekļi. Dita Mežaka, AM Budžeta un investīciju plānošanas nodaļas vadītāja, min, ka daļa vajadzīgās naudas tiek segta no valsts aizsardzības budžeta, no NATO «paņemtā» nauda ir aptuveni 5 miljoni latu.