«Visticamāk, lidojošais objekts ir sadalījies atmosfērā pilnībā. Diemžēl zinātniekiem nav zināma precīza objekta krišanas trajektorija, dati ir aptuveni. Arī foto un video materiālu nav. Kaut ko pētīt varēsim tikai gadījumā, ja Jēkabpils vai Madonas rajonu (agrāko) iedzīvotāji būs atraduši objekta atlūzas. Tāda iespēja gan ir ļoti maza,» norāda I. Vilks.
Bolīds redzēts visā Latvijā no Ventspils līdz Rēzeknei un no Alojas līdz Daugavpilij. Novērota liela, apaļa uguns bumba, kas pēc redzamā izmēra salīdzināma ar Mēnesi. Tā bijusi tik spilgta, ka izgaismojusi visu apkārtni, uz brīdi kļuvis gaišs kā dienā. Pēkšņais uzliesmojums daudzus cilvēkus sabiedējis, piemēram, autovadītāji strauji bremzējuši. Aculiecinieki to salīdzina ar zibspuldzi vai prožektoru, kas iespīd logā. «Naktī devāmies ar draugu uz Rīgu. Nodomāju, ka šonakt pļavas klāj brīnišķīga migla, bet žēl, ka tumsas dēļ nav iespējams to iemūžināt. Pēkšņi viss kļuva gaišs kā dienā, un es ieraudzīju liesmojošu objektu, kas strauji tuvojas zemei,» stāsta Linda, kura neparasto objektu debesīs novēroja netālu no Ķekavas. «Šis mirklis ilga tikai dažas sekundes, un pēc tam atkal iestājās tumsa. Izjūtas, kas pārņēma šajā brīdī, grūti raksturot,» piebilda sieviete.
Vairumā gadījumu redzēta spilgti zaļa gaisma, kaut minētas arī citas nokrāsas. Uguns bumba virzījusies uz austrumiem, un šo virzienu norāda dažādās vietās atradušies novērotāji. Daži piemin arī uguns bumbas asti. Novērotāji Vidzemē dzirdējuši skaņu, kas atskanējusi pāris desmitus sekunžu pēc bolīda parādīšanās, dažviet tā bijusi ļoti stipra, savukārt Kurzemē skaņa nav dzirdēta.
I. Vilks secinājis, ka šādu parādību var izraisīt pat dažus kilogramus vai dažus desmitus kilogramu smags ķermenis. Kad tas ar kosmisko ātrumu no 11 līdz 72 kilometriem sekundē ielido Zemes atmosfērā, tas strauji mazina ātrumu un sakarst, no virsmas iztvaikojušās gāzes intensīvi spīd, radot uguns lodi. Visa parādība var ilgt no dažām sekundēm līdz aptuveni minūtei. Skaņa norāda uz to, ka debess ķermenis ielidojis atmosfērā visai zemu, varbūt pat līdz 20 kilometru augstumam. Lidojuma beigu posmā atmosfēras apakšējos slāņos, kur gaisa blīvums ir lielāks, ķermenis mazina ātrumu ļoti strauji un sadeg ar sprādzienu, reizēm sadaloties gabalos, kuri var nokrist zemē, bet var arī sadegt pilnībā.
Līdzīgs spožs bolīds redzēts 2009. gada janvārī Vācijas ziemeļos, Dānijā un Zviedrijas dienvidos, norāda I. Vilks.