Ekonomikas ministrijā (EM) šobrīd visas IT speciālistu vakances aizpildītas, bet nenoliedzami valsts pārvaldes iestādēm ir grūtības piesaistīt kvalificētus darbiniekus, to vidū IT speciālistus, un iemesli ir «gan relatīvi zemais atalgojuma līmenis, gan reputācija, kas valsts pārvaldes iestādēm ir kā darba devējam», uzskata ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts. Ja IT speciālistam ir iepriekšēja pieredze darbā valsts pārvaldē, tad var rēķināties ar 700-800 latu algu pirms nodokļu nomaksas, ja pieredzes nav, jāsamierinās ar zemāku atalgojumu, izklāsta EM valsts sekretārs Juris Pūce. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) drīzumā plāno izsludināt konkursu uz augstas kvalifikācijas IT speciālistu vakancēm, stāsta VARAM pārstāve Kristīne Barševska un uzsver, ka profesionālu IT speciālistu piesaiste mēdz būt problemātiska, jo «valsts pārvaldei ir ierobežotās iespējas piedāvāt atbilstošu atalgojumu». Arī Izglītības un zinātnes ministrijā vērojama augsta IT darbinieku mainība, atzīst ministrijas pārstāve Dace Jansone un pauž viedokli, ka IT speciālistu trūkums nav novēršams, nodarbinot studentus, bet gan nododot privātajam sektoram daļu no tiem IT pakalpojumiem, ko šobrīd veic ministrijas struktūras.
To, ka, sadarbojoties ar IT nozares uzņēmumiem, manāms speciālistu trūkums arī privātajā sektorā, novērojis VARAM Elektroniskās pārvaldes attīstības instrumentu nodaļas vadītājs Ritvars Timermanis. «E-pārvaldes projektu īstenošana notiek ciešā sadarbībā ar uzņēmumiem, tāpēc projektu norises gaitu ietekmē darbinieku resursi nozarē. Periodiski IT uzņēmumiem ir vairāk pasūtījumu, nekā iespējams paveikt optimālajā kvalitātē un termiņā, bet citreiz darba apjoms ir tikko pietiekams,» secinājis R. Timermanis.
EM koordinētā būvniecības informācijas sistēmas izstrādāšana notiek, piesaistot privāto uzņēmumu Tieto, stāsta J. Pūce un uzsver: «IT speciālistu trūkums Latvijā pastāv, bet tas, ka IT nozares darba tirgus atvērts ārvalstu speciālistiem, nav vērtējams negatīvi. IT nozarei raksturīga augsta globalizācija, tāpēc pieļaujama situācija, kad vienā valstī ir speciālisti, kas orientējas uz noteiktu nozares nišu, citā valstī - darbinieki, kuri veiksmīgi strādā atšķirīgā nišā, un notiek speciālistu pārvietošanās starptautiska mēroga darba tirgū.»