Viens no nesenākajiem atgādinājumiem, ka neviens nav pasargāts no ļaundaru aktivitātēm, bija aģentūras LETA pakalpojumu servisa darba traucēšana neilgi pirms Saeimas vēlēšanām. Metode bija gaužām tradicionāla - upurim tika sūtīti neskaitāmi pieprasījumi pieslēgties serverim, pārslogojot to un tādējādi bloķējot pakalpojuma sniegšanu.
Valsts policijas statistika liecina, ka pirmajā pusgadā Latvijā reģistrēts 151 notikums saistībā ar kibernoziedzību un par 66 sākti kriminālprocesi. Izmeklēšana tiek veikta tādos gadījumos, ja kaitējums pārsniedz 9000 latu, Dienai skaidro Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Aleksandrs Buko, liekot saprast, ka daudzi citi pārkāpumi pat nav ieraugāmi.
«Labāko speciālistu darbības paliek nepamanītas,» saka policijas pārstāvis un piebilst, ka Latvijā dzīvojošie hakeri galvenokārt cenšas ar savām zināšanām gūt peļņu. «Metodes ir dažādas. Tas var būt liels nozombēts datortīkls, kas nogurdina kāda uzņēmuma serveri, un ļaundari šantažē uzņēmēju, pieprasa naudu, lai atbrīvotu serveri. Arī personas datu iegūšana,» A. Buko vērš uzmanību uz to, ka masu medijos ļoti bieži tiek ziņots par krāpnieku grupu notiesāšanu Eiropas valstīs, kurās darbojušies arī Latvijas pilsoņi.
«Latvija ir kļuvusi par vienu no krievu valodā funkcionējošās kibernoziedzības centriem. Pirmajā vietā, protams, ir Krievija, tai seko Ukraina un tad Igaunija un Latvija. Latvijā dzīvojošu kibernoziedznieku nav tik daudz, bet viņi ir pietiekami redzami,» Dienai paskaidro antivīrusu izgatavotāju Kaspersky Lab galvenais antivīrusu eksperts Aleksandrs Gostevs. Viņš stāsta, ka Latvijas teritorijā tiek uzturēti nelegālie servisi kibernoziedzniekiem. «Spilgts piemērs - bēdīgi slavenais hostinga piegādātājs 3FN, kura īpašnieki bija no Latvijas. Cik man ir zināms, Latvijā ir atradušies pat vairāki serveri. Resurss piegādāja hostinga pakalpojumus kibernoziedzniekiem. Uz tā atradās botnet tīklu vadīšanas centri, kā arī tika glabāti kaitīgie faili lietotāju datoru inficēšanai. Turklāt gandrīz legāli!» uz satraucošo notikumu norāda eksperts.
Viņš zina stāstīt, ka Latvijā dzīvojošajiem vīrusu rakstītājiem raksturīga botnet tīklu jeb milzīgu nozombētu datoru armiju veidošana un izmantošana surogātpasta izplatīšanai. «Savukārt Igaunijā ir sava specifika - tur mēs regulāri redzam paziņojumus par incidentiem, kas saistīti ar kredītkaršu numuru zagšanu, kā arī kredītkaršu kopēšanu, lai noņemtu skaidru naudu,» starpvalstu darba dalīšanu saskata A. Gostevs.
Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas pētnieks Ilmārs Poikāns, kurš kļuva atpazīstams, iegūstot datus no VID sistēmas un tos publicējot, zina stāstīt, ka vispārējā situācija Latvijas datortīklos ir uzlabojusies. «Tagad vismaz ir atbildīgie par drošību,» saka I. Poikāns, tomēr mudina nezaudēt modrību, «ja nograuj Iedzīvotāju reģistru vai zemesgrāmatas datus, tad iestājas haoss.»
Par kiberkaru viņš pagaidām pārlieku neuztraucas. «Lielākais zaudējums uzņēmumiem ir no iekšienes - vai nu darbinieki nozog kaut kādu informāciju, vai kāds samaksā sistēmadministratoram par vajadzīgo datu noplūdināšanu.»