«Tā varētu būt samaksa par narkotiku piegādi, maksa par nelegālo importu, kukuļi amatpersonām vai direktoriem, kas veic iepirkumus no lielām privātkompānijām, kurās ir neefektīvi kontroles mehānismi,» intervijā laikrakstam Vedomosti atklāja Krievijas Centrālās bankas vadītājs Sergejs Ignatjevs. «Te varētu būt iekļautas shēmas, lai izvairītos no nodokļu maksāšanas.»
S. Ignatjevs norādīja, ka 14 miljardu dolāru pārskaitīti uz ārvalstu kontiem tirdzniecības operāciju ceļā, taču pārējā nauda izvesta aizdomīgās operācijās ar kapitālu.
«Rēķinu, ka šādi budžetam tiek nodarīts kaitējums aptuveni 30% apmērā no aizdomīgo operāciju summas jeb ik gadu aptuveni 450 miljardu rubļu apmērā (ap 7,88 miljardiem latu),» uzsvēra S. Ignatjevs.
«Ja pierēķinām klāt vēl iekšējās naudas operācijas, ko veic tie paši cilvēki, kopējais kaitējums budžetam pārsniedz 600 miljardu rubļu (10,5 miljardi latu) gadā.» Salīdzinājumam - pērn budžetā izglītībai atvēlēti 604 miljardi rubļu, veselības aprūpei - 614 miljardu.
Pēc Krievijas Centrālās bankas aplēsēm, aizdomīgo operāciju apmērs valstī pēdējos četros gados allaž svārstījies ap 2% no valsts iekšzemes kopprodukta, rakstīja RIA Novosti.