Bezzobainais Latvijas izlases sniegums Melnkalnē liek šaubīties, vai 7. septembrī Rīgā ar Grieķiju izdosies vismaz atkārtot pērn rudenī izcīnīto neizšķirtu. Bez Aleksandra Cauņas un Kaspara Gorkša, kuri nepalīdzēja izbraukumā Melnkalnē, cerības uz labvēlīgu iznākumu, šķiet, minimālas. Sevišķi jau bez pussarga Cauņas, kurš pēdējos gados ir atslēgas figūra Latvijas izlases saspēles veidošanā.
Latvijas izlases treneris Aleksandrs Starkovs spēlē ar Melnkalni pamatsastāvā sūtīja trīs centra pussargus - Oļegu Laizānu, Aleksandru Fertovu un Artūru Zjuzinu, taču neviens no viņiem nespēlēja Cauņas ierastajā pozīcijā pirms uzbrucēja. Tāpēc vienīgais uzbrucējs Artjoms Rudņevs bija vēl nošķirtāks no pārējās komandas un viņa centieni vienatnē veidot uzbrukumus nevainagojās panākumiem.
Līdz ar Ritvara Rugina nākšanu laukumā Zjuzina vietā Latvijas izlase biežāk tika pie bumbas pretinieku laukuma pusē, taču bez draudiem pretinieku vārtiem. Labi spēlē iesaistījās arī Edgars Gauračs un Vladimirs Kamešs, kuru enerģiskā spēle ļāva nopelnīt pāris stūra sitienu pie Melnkalnes vārtiem, bet ar to goda vārtu gūšanai bija par maz. Tā vietā Melnkalnes izlases debitants Filips Kasalica dubultoja mājinieku pārsvaru.