Valdošās koalīcijas partijas - Vienotība un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) - konceptuāli šo ideju atbalstīja jau pērnā gada novembrī, kad tika panākta vienošanās par 2011. gada budžetu. Tā kā šie Labklājības ministrijas izstrādātie Pensiju likuma grozījumi nav guvuši parlamenta konceptuālu atbalstu vēl pirms 23. jūlija referenduma par 10. Saeimas atlaišanu, visticamāk, galvenās cīņas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu un vecuma pensijas saņemšanai nepieciešamo minimālo darba stāžu tiks izcīnītas jau 11. Saeimā.
«Principā šos grozījumus paātrinātā režīmā varētu paspēt pieņemt, bet tur vēl ir lietas, ko nepieciešams precizēt. Turklāt šie grozījumi ir apstājušies saistībā ar to, ka viens no pasākumiem ir pensiju indeksācija, kuru virzīja Saeimas deputāti. Tagad šie grozījumi visi ir sajūgti kopā,» Dienai teica labklājības ministre Ilona Jurševska, kuras pārstāvētās ZZS deputāti bija pensiju indeksācijas jautājuma iniciatori. Protams, ņemot vērā to, ka pensionēšanās vecuma pakāpenisku paaugstināšanu līdz 65 gadiem ir plānots sākt tikai no 2016. gada, par attiecīgajiem Pensiju likuma grozījumiem var lemt arī nākamā Saeima.
Kaimiņos jau izlemts
Tikmēr Latvijas kaimiņvalsts Lietuvas Seims lēmumu par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 65 gadu vecumam pieņēmis jau šā gada jūnijā. Arī Lietuvā pensionēšanās vecumu plānots palielināt pakāpeniski, no nākamā gada sievietēm pensionēšanās vecums ik gadu pieaugs par četriem mēnešiem, bet vīriešiem, kas jau tagad dodas pensijā divarpus gadu vēlāk nekā sievietes, - par diviem mēnešiem. Sekojot šādam principam, 65 gadu pensionēšanās vecums Lietuvā tiks sasniegts 2026. gadā. Līdzīgi kā Lietuvā un Latvijā, arī Igaunijā pensionēšanās vecumu plānots celt līdz 65 gadiem. Jāatzīmē, ka arī tādās labklājības valstīs kā Dānija, Nīderlande un Luksemburga jau tagad «pelnītās vecumdienās» dodas tikai 65 gadu vecumu sasniegušie, bet Īrijā jau sāktas diskusijas par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu līdz 68 gadiem.
Tikmēr atsevišķi eksperti izteikuši pieņēmumu, ka pensionēšanās vecumu Latvijā var nākties palielināt pat līdz 70 gadiem. Šādas prognozes izriet no pieņēmuma, ka negatīvo demogrāfisko tendenču dēļ personu skaits darbspējas vecumā turpinās sarukt, savukārt pensionāru skaits un arī sirmgalvju paredzamais dzīves ilgums turpinās pieaugt. Piemēram, 2016. gadā vidējais paredzamais mūža ilgums vīriešiem tiek prognozēts 68,5 gadi, bet 2020. gadā - jau 69,8 gadi, savukārt sievietēm attiecīgi 78,5 gadi un 79,4 gadi, liecina Eurostat demogrāfiskās prognozes. Izdevumi vecuma pensijām jau tagad veido lauvas tiesu no sociālā budžeta tēriņiem - atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem vecuma pensijas šā gada jūnijā saņēmuši teju 480 tūkstoši pensionāru, bet šā gada pirmajā pusgadā vecuma pensiju izmaksai kopumā iztērēti vairāk nekā 520 miljoni latu.
SC būtu pret
Bijušais Stratēģiskās analīzes komisijas vadītājs Roberts Ķīlis, kura izteikumi par pensiju sistēmas nākotni izraisījuši asu polemiku, pagājušajā nedēļā Dienai teica, ka viņa mērķis nebūt neesot bijusi iedzīvotāju biedēšana. Patlaban R. Ķīlis pievienojies bijušā prezidenta Valda Zatlera domubiedriem, taču par Zatlera Reformu partijas (ZRP) piedāvājumu pensionēšanās sistēmas reformai izsakās visai nekonkrēti, norādot: «Ir nepareizi koncentrēt vecumdienas tikai uz pensijām.» Pēc viņa teiktā, ZRP drīzumā nākšot klajā ar kompleksu piedāvājumu, kas ietveršot gan pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, gan ilgtermiņa aprūpes sistēmas pamatprincipus, tomēr pagaidām par konkrētiem skaitļiem runāt esot pāragri. Savukārt par vienu no ārkārtas vēlēšanu favorītiem uzskatītā, patlaban opozīcijā esošā Saskaņas centra politiķi jau līdz šim iestājušies pret pensionēšanās vecuma paaugstināšanu.
Pārpalikums dilst
Tikmēr Labklājības ministrijas jau iepriekš izteiktās prognozes liecina, ka savulaik uzkrātais sociālā budžeta pārpalikums izsīks jau šogad. Lai arī patlaban, mēģinot pārliecināt iedzīvotājus par pensiju sistēmas stabilitāti, Labklājības ministrija nākusi klajā ar prognozi, ka 2020. gadā uz katru pensionāru Latvijā būs 2,8 cilvēki darbspējas vecumā, pērnvasar, kad slēgtos semināros ekspertu vidū tika diskutēts par pensiju sistēmas reformām, tajos tikušas apspriestas daudz drūmākas prognozes. Tās liecina, ka, atsakoties no ieceres par pensionēšanās vecuma paaugstināšanu, sociālā budžeta deficīts 2030. gadā varētu sasniegt aptuveni četrus miljardus latu.