Veselības ministrija (VM) par to noplāta rokas: katram ir tiesības izdot grāmatu, nevar no izdevniecībām pieprasīt, lai grāmata obligāti atbilstu pirmās palīdzības sniegšanas vadlīnijām un lai tai kā obligāta prasība būtu recenzents vai redaktors, kas izķertu kļūdas. Te nav arī iecerētas kādas izmaiņas tuvākajā laikā, saka VM pārstāve Egita Pole. «Norvēģijā gan ir pieredze - nevienu grāmatu par pirmo palīdzību nevar izdot bez saskaņojuma ar Norvēģijas pirmās palīdzības padomi,» saka NMPD galvenais speciālists pirmās palīdzības jautājumos Haralds Lučkovskis. Taču viņš atzīst -Latvijā NMPD nav juridiska spēka aizliegt kādu grāmatu publicēt vai tirgot. NMPD cer nākotnē iesaistīt normatīvajos aktos prasību, ka recenzijas par pirmo palīdzību var sniegt tikai profesionāli sertificēti pirmās palīdzības speciālisti. Tikai mācību literatūras saturam ir nepieciešams saskaņojums Valsts izglītības satura centrā.
Tiesa, viņš iesaka izdevniecībām un grāmatu autoriem pirms grāmatas izdošanas konsultēties ar NMPD un tomēr izmantot recenzentu palīdzību. Lasītājiem - savukārt censties pārliecināties, vai minēti literatūras avoti, redaktora, recenzenta vārds. NMPD informē, ka Latvijas pirmās palīdzības sniegšanas programmas veido, pamatojoties uz Eiropas Atdzīvināšanas padomes izstrādātajām vadlīnijām, uz citu valstu un sabiedrisko organizāciju ieteikumiem, vadlīnijām. Taču tos gan neieteicamo grāmatu autori nav ņēmuši vērā, secina NMPD.
NMPD neiesaka virkni grāmatu, kuru izmantošana ir nelietderīga. Situācijās, kad jāsniedz pirmā palīdzība, tā var tikt sniegta nepareizi vai pat dzīvībai un veselībai bīstami. Šo grāmatu vidū ir: SIA Lietišķās apmācības centra svaigi izdotā grāmata Veselības ABC, Pētergaiļa izdotā Veselības rokasgrāmata, Avota izdotā Veselības grāmata. Veselības ABC izdevēju pārstāvji Dienai izteicās, ka esot paļāvušies uz grāmatas autori, kura teikusi, ka grāmata veidota, balstoties uz viņas iepriekš izdoto grāmatu, kurai bija recenzents. Autore Regīna Rožkalne saka: izdevniecībām pašām jāmeklē recenzenti.
Viena no kļūdām, ko H. Lučkovskis pamanījis atsevišķās neieteicamajās grāmatās, ir pulsa meklēšana. Tā no pirmās palīdzības programmām svītrota ārā jau kopš 2000. gada. H. Lučkovskis paskaidro - kāpēc. Neprofesionāli cilvēki šo pulsu nemācēs atrast. «Cilvēks, kurš nemāk atrast pulsu, izlasot šo grāmatu, sāks to meklēt. Un pulsu, piemēram, atradīs vietā, kur tā nav. Un ko viņš tālāk darīs? Iespējams, neko! Pulss taču ir. Taču tajā laikā bija jāsāk atdzīvināšanas manipulācijas,» skaidro H. Lučkovskis. Starptautiskā pētījumā atklājās - 85% cilvēku atrada pulsu vietā, kur tā nav.
H. Lučkovskis dažās grāmatās ievērojis arī aplamības, kā rīkoties acu traumu gadījumā. Proti, tur nepareizi rakstīts, ka jāaizklāj tikai traumētā acs. Patiesībā - jāaizklāj abas acis, jo, kad aizsieta viena, ar otru paskatoties pa labi vai pa kreisi, traumētās acs zīlīte automātiski virzīsies līdzi, traumējot aci vēl vairāk. Kļūdas atklātas arī pamācībās, ko darīt, ja cilvēks aizrijies. «Parādās, ka pēc sitienu, grūdienu izmantošanas beigās cilvēks jānogulda uz muguras un jāspiež uz krūškurvja, lai atbrīvotu no svešķermeņa. Šī lieta jau pēdējos desmit gadus ir pat aizliegta, ne atcelta,» viņš saka. Aizliegta, jo spiežot var lauzt ribu lokus vai radīt bojājumus iekšējiem orgāniem.
NMPD ir arī izstrādājusi ieteicamo grāmatu sarakstu: Zvaigzne ABC izdoto Pirmā palīdzība (2010), Latvijas Samariešu apvienības informatīvo materiālu Pirmā palīdzība, Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) izdoto Eiropas rokasgrāmatu PP apmācībām (2008) un LSK Latvijas veselības gadagrāmata 2011.