1840.gadā Ludzas apriņķa Domopoles pagasta Strūžānu muižas īpašnieks Benislavskis uzcēla skolu muižas kalpu bērniem, kuru toreiz vadīja viena no pirmajām izglītotajām Latgales sievietēm Sofija Prentniece. Kaut arī Gaigalavas pagasta padome skolas ēku nolēmusi saglabāt kā pagasta aktivitāšu centru, klusā cerībā tam atstājot Strūžānu skolas nosaukumu, L.Latkovska, kas šeit nostrādājusi visu savu darba mūžu, 29 gadus, skumji atzīst, ka netic, ka te vēl kādreiz varētu skanēt skolas zvans.
«Izlaidumā centāmies nebūt pārāk skumji, jo mūsu bērniem tie ir svētki, taču otrajā daļā, atvadu stundā, neviens neiztika bez asarām. Diemžēl valsts politika ir tāda, ka lauki paliek tukši,» saka L.Latkovska. Jaunajā mācību gadā Strūžānu pamatskolā mācītos trīsdesmit četri audzēkņi, kā stāsta direktore, lielākā daļa no tiem tagad ar pagasta autobusu tiks vesti uz 10 kilometru attālo Gaigalavas pamatskolu, daži bērni mācīsies arī Nautrēnu vai Bērzpils vidusskolā. No divpadsmit skolotājiem un sešiem tehniskajiem darbiniekiem pagaidām darbu izdevies atrast tikai trim, vēl divas darbvietas piedāvās jaunais aktivitāšu centrs.
Rēzeknes rajona padomes un Gaigalavas pagasta padomes priekšsēdētājs Monvīds Švarcs atzīst, ka lēmums slēgt Strūžānu skolu pašvaldībai bijis ļoti smags, jo, neraugoties uz mazo skolēnu skaitu, šī ir bijusi spēcīga skola ar savu vēsturi un tradīcijām, skolēni sasnieguši labus rezultātus pat valsts līmeņa mācību olimpiādēs, turklāt skola ir bijusi vienīgais kultūras centrs ciematā. Tomēr valstī ieviestais pedagoģiskā darba finansēšanas modelis «nauda seko skolēnam» šādu lauku skolu pastāvēšanu neparedz. Līdzīgu lēmumu Rēzeknes rajonā nācies pieņemt Mākoņkalna un Silmalas pagasta pašvaldībai, kur pamatskolas tiek reorganizētas par pirmskolas mācību iestādēm, savukārt Nagļu pamatskolā paliek tikai sešas klases. Ja finansēšanas princips paliks, liktenīga situācija var būt arī pārējām Rēzeknes rajona 18 pamatskolām un deviņām vidusskolām.
«Ministrija parasti uzsver, ka visu izlemj pašvaldība, bet, ja tas būtu bijis mūsu spēkos, mēs nekad nebūtu pieņēmuši šādu lēmumu. Vai tiešām tie izdevumi, kas nepieciešami šādu kvalitatīvu mazo skolu saglabāšanai, ir tik lieli, ka atsvērtu vērtības, kas šādā veidā tiek pazaudētas?» saka M.Švarcs. Pērn pagasts ieguldījis 42 000 latu, lai renovētu skolas ēku, kur tagad tiks pārvietota bibliotēka, ģimenes ārstes privātprakse, telpas tiks izmantotas skolēnu ārpusklases nodarbībām.