Atraduši arī viens otru
«Sapņoju, ka vīrs man uztaisīs tādas mēbeles, kādus būrus taisa trušiem,» pus pa jokam nosaka Inta (48). Izrādās, viņa ar savu tagadējo vīru Guntaru Putniņu jau bijuši labi draugi, kad mācījušies Kabiles vidusskolā, tad katrs aizgājis savu ceļu. Satikušies no jauna, kad abiem ģimenes jau pairušas. Abiem ir meitiņa Elīna, kurai apritējuši seši gadi. Mazā lepni stāsta, ka viņai ir pieci brāļi. Intai vēl ir četri bērni, bet Guntaram divi lieli dēli. Visas ģimenes labi satiekot, jo saprot, ka dzīve ir dažādu interesantu pavērsienu pilna.
Guntara vecāki visu mūžu strādājuši skolā par mājturības skolotājiem, tēvs iemācījis dažādus amata noslēpumus, arī darboties ar koku. Kad 2000. gadā iegādājušies mājas Upesklintis Imulas upītes krastā, Guntars nodibinājis savu gateri, sācis ar taras zāģēšanu, varējis dot darbu arī citiem, bet dižķibele plānus mainījusi. Toties tagad top eleganti būrīši ne tikai Intas iemīļotajiem gaļas un pundurtrušiem, bet pēc individuāla pasūtījuma arī kāmīšiem, šinšillām, fretkām, jūrascūciņām, papagaiļiem, baložiem... Viss sācies ar Intas vecākās meitas lūgumu, vai mammas dāvātajam pundurtrusītim nevarot uztaisīt arī būrīti. Tagad šiem mērķiem no apkārtējiem iepērkot sausus kaltušus baļķus. Vīrs neprotot kā lielajās galdniecībās tikai sasist kastītes, bet, pēc Intas domām, viņi Latvijā ir atraduši savu nišu, jo strādāts tiek kvalitatīvi, piemeklētas un izzāģētas speciālas līstītes. Visgrūtāk esot iegādāties speciālos sietus dzīvnieku barības galdiem, jo K- Rautas veikalos radušās problēmas ar piegādi, bet citur cenas pat dubultojušās, tādēļ viens būris vidēji izmaksā ap 30 latiem.
Kad Diena apskata elegantās trušu mājiņas, tās tiešam liecina par izgatavotāju īpašo attieksmi, roka tā vien vēlas noglāstīt nostrādāto koka materiālu. Būri ir dažādi tie piemēroti audzēšanai, domāti trušu mammām, jo ir ar speciāliem nodalījumiem mazuļu ligzdiņai, ir mājas jaunuļiem un trušu tēviem. Viss izdomāts un izprojektēts, lai vieglāk apkopt, barot un tīrīt.
Iegūti pat kausi
Jau 1996. gadā Inta un Guntars iestājas Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijā. Inta galvenokārt seko novitātēm. Viņa zina stāstīt, ka Latvijā šobrīd pieprasītākā šķirne ir Burgundas trusis interesanti rudā krāsā, kas ir vidējās šķirnes (4 līdz 5,5 kg) topa virsgalā, no gaļas trušiem iepaticies arī Kalifornijas baltais ar tumšajām ausīm, purniņu un ķepiņām, arī Vīnes zilais. Mīļumam pie Intas var izvēlēties dažādus pundurtrusīšus.
Sarkanā pundurauntrusīte (1,25 līdz 2 kg) ir viņu trušu saimes ciltsmāte. Mazā Elīna tai devusi vārdu Ļipiņa, ko arī uzrakstījusi uz lapiņas, kas rotā būrīti. Kažociņš kā plīšu lācītim ir īsspalvainajiem reksu šķirnes trusīšiem. Inta stāsta, ja kāds pārāk ilgi aizsēdējies zooveikalā, tad atgriežas pie viņiem, piemēram, zilā reksa meitene.
Lai gan trušu audzētāju biedrībā esot smējušies, ka savulaik viņiem bija laba reklāma - pašam valsts prezidentam Valdim Zatleram mājdzīvnieks bija brūni rudais kastorrekss. Gandrīz plaukstā saņemams ir baltais hermelīns (0,8 līdz 1,5 kg).
Citi vidējās šķirnes reksa trušus audzējot speciāli kažokādiņām.
Bet, ja par trušiem kā mīļumiem, tad Intas ģimenē gandrīz visiem tie kļuvuši par mājdzīvniekiem. Katram esot savi ieradumi un untumi. Cits grauž vadus, bet, piemēram, vedeklai dāvātais visbiežāk sēžot klēpī, ēd visu, ko pārējā ģimene, skābu kāpostu zupu ieskaitot.
Inta stāsta, ka gaļas šķirnes trušiem labu zaļo kombikormu esot sākuši ražot Saldus labības kombinātā un vairs nebūs jāpērk no lietuviešiem.
Ja vēl grib dot kādu vitamīnu, tad pamielo ar burkānu vai kāpostu, bet tā pietiek ar sienu un ūdeni. Ja trusis pareizi barots un mīļots, tad varot pārsniegt vidējo vecumu - sešus līdz astoņus gadus, jo kāda pundurtruša saimniece atklājusi, ka viņas 11 gadu vecais mīlulis esot vēl ļoti sprigans.
Cits par citu uzzinot izstādēs. Jau divus gadus Lieldienu laikā braucot uz Pūkainajām dienām Ķīpsalā, arī uz citām izstādēm. No starptautiskajām izstādēm atvests pat kauss par kastorreksa labāko kolekciju.
Bet pagājušo gadu viesmīlīgajās Upesklinšu mājās uz vasaras saietu sabraukuši ap 40 trušu audzētāju no visas Latvijas. Inta priecājas, ka asociācijā šogad iestājās ap 10 jaunu biedru. Arvien vairāk uzrodoties Kurzemē - Liepājā, Saldū, Talsos -, netrūkstot arī Limbažos, Alūksnē, bet mazāk esot Latgalē.
Savs putnu inkubators
Saimniece atklāj, ka liela daļa trušu audzētāju nodarbojas arī ar putniem. Izdomājusi un iegādājusies inkubatoru brūni raibajām vistiņām, tagad izmēģina, vai izdosies sabalansēt temperatūru. «Ja izdosies, iegādāsimies šķirnes putnus,» ar jauno ideju jau aizrāvusies Upesklinšu saimniece.
Guntars jau arī nesēž rokas klēpī salicis, sameistarojis savu inkubatoru, lai vieglāk savākt cālēnus, - tā ir kā pārnēsājama kastīte. Vistām patīkot - tur labi perē un izsēž cālēnus. Viena negantniece tikusi brīvībā, bet Elīna nopietni stāsta, ka tētis saķers un pārliks vajadzīgajā vietā. Mazā saimniece rāda arī savu burtnīcu, kur, līdzīgi kā tētis, zīmē projektus mazo draugu mājiņām.
Bērniem māca orientēties
Citi Intas projekti saistīti ar bērniem, jo darbs skolā vispirms sācies dzimtajā Saldus pusē Jaunlutriņos, strādājot par pionieru vadītāju. Tagad ilgus gadus strādā savā kādreizējā Kabiles skolā, kas no vidusskolas pārtapusi par A. Meierovica pamatskolu, jo diemžēl bērnu skaits katastrofāli sarūkot. Kā sporta pedagogam Intai prieks, ka beidzot atklāta sporta zāle, kas projektēta un pārprojektēta piecus gadus. Lai arī mācījusies Murjāņu Sporta skolā, tagad zināšanas papildina Sporta akadēmijā. Pati trenējusies vieglatlētikā, bet sirdslieta esot orientēšanās. Savus audzēkņus regulāri ved uz Kuldīgas orientēšanās kluba Top taka sacensībām, iesaistījusi arī tūrisma pulciņā.
Inta stāsta, ka kopā ar Latvijas Šķirnes trušu audzētāju asociācijas vadītāju Inetu Fogeli un Maigu Dzērvīti uzrakstījušas projektu konkursam, kuru rīko Sabiedrības integrācijas fonds un Šveices valdība. Projektu nodēvējušas par trušmīļu skolu, un mērķauditorija būtu gan bērni un seniori no maznodrošinātajām ģimenēm, gan bērni invalīdi. Ja ideju finansiāli atbalstīs, tad pie viņiem Vānē būs vasaras nometne. Bērniem lasīs lekcijas par truškopību, mācīs gatavot būrīšus. «Lekcijas ir kas lasa, jo trušu audzētāji ir daudzi skolotāji, vetārsti, pediatre. Šveicē ir truškopju biedrība, un viņiem ir liela pieredze tieši darbā ar bērniem un jauniešiem,» stāsta Inta Karlsone un jau dalās nākamajās idejās, ka tādu sekciju jādibina arī viņiem Latvijā, jo Vānes un Kabiles skolā bērni jau esot ieinteresējušies.u