Dažādos līmeņos
Dizains nav tikai prece, pārliecina skates veidotāji. Bet, tā kā ar jēdziena izpratni Latvijā joprojām ir grūtības, šogad dizaina studentu dienu centrā ir komunikācijas jautājums. Kā izstāstīt, piemēram, ražotājam, ka dizainers viņam nepieciešams? Īpaši akadēmijā gaida potenciālos sadarbības partnerus no dažādām nozarēm, arī viņiem otrdien diskusija un lekcijas par dizaina saskarsmi.
Trīsdesmit trīs jauno speciālistu darbi LMA zālē pirmajā brīdī mulsina un pārsteidz ar daudzveidību. Bet tajos vērts iedziļināties. Izplatītā klišeja, ko lieto nozares speciālisti, skan: «Dizains ir viss.» Pati par sevi pareizā konstatācija tomēr nepasaka neko par dizaina dabu. Skate, būtībā iekļaujot «visu», caur darbiem runā konkrētāk. «Izstāde apzināti ir dažādos līmeņos - koncepcijas, produkta… Mūsu mērķis, lai interesenti pēc tam nāktu pie mums, mūsu studentiem un sarunātos. Šī ir saruna ar sabiedrību. Starpposms, jo līdz galam dizains ir gatavs tikai tad, kad priekšmets nopērkams vai produkts pieejams,» saka LMA docente Ingūna Elere. «Uzņēmēji reizēm atnāk un saka - bet man te nav ko ražot. Protams, ka nav. Jo nav jau bijis konkrēta darba uzdevuma. Mēs rādām savu studentu intelektuālo potenciālu, to, cik dažādas problēmas iespējams atrisināt. Apskatāms viss dizaina izmantojuma spektrs - no rūpnieciskā līdz stratēģiskajam dizainam,» papildina LMA Dizaina nodaļas Funkcionālā dizaina apakšnozares vadītājs profesors Holgers Elers.
Starp mākslu un zinātni
Projekti aizrauj ar ideju asprātību un domas vērienu, tāpēc interesanti skatē būs arī tad, ja neesat potenciālais investors. Vienīgais noteikums - lai skatītājs iedziļinātos. Santehnika, grafika, lampas, rotas un rotaļlietas neierastākā formātā ir uztveramas uzreiz. Mīkla smilšu pilīm, 3D tāfele ģeometrijas mācīšanai (skolas, kas izmēģinājušas, atsaucoties pozitīvi), sienu siltināšanas paneļi no vilnas, lampa, kas ļaus gada tumšākajā laikā uz palodzes audzēt garšaugus, liek aizdomāties. Blakusprojekti, kas jau atrodas (vai atradīsies) veikalos, - izlietnes, iemontējamas virs veļas mašīnas vietas taupīšanas nolūkos, vannas istabas piederumi, ko ražos no vannu liešanā pāri palikušā materiāla, - un tādi, kuros nepieciešama īpaša iedziļināšanās, piemēram, projekts, kas paredz ne vien iegūt tīru dzeramo ūdeni, bet vienlaikus risināt jaunattīstības valstu sociālās un ekonomiskās problēmas. «Pie mums to nenovērtē, citur gan. Sālsūdens autors dabūja flāmu stipendiju, tātad aizbrauks,» komentē H. Elers.
Formāli radošās industrijas, pie kurām pieder arī dizains, ir valsts prioritāte. «Tiešām - formāli,» uzsver H. Elers, jo nozarē pēc būtības ieguldīts netiek, arī interese par dizaina iespējām maza. Tāpēc LMA cer pašu spēkiem ieēdināt ja ne valsts amatpersonas, tad vismaz ražotājus un dažādus iespējamos sadarbības partnerus. Kas ir dizains, un kam tas vajadzīgs? Pats sev H. Elers to vairs neformulējot - tik plaši sazarojusies industrija. Tomēr viņam patīkot skates bukleta formulējums: «Dizains ir mākslas un zinātnes sintēze. Tās rezultātā rodas inovatīvi produkti, pakalpojumi un problēmu risinājumi.» Citiem vārdiem sakot, dizains ir ideja, kas iemiesojusies pārdomātā produktā vai pakalpojumā. LMA īpašu uzmanību pievēršot tam, lai iemācītu jauniešiem idejas izstrādes posmā pētīt to, kam un kāds viņu produkts vajadzīgs. Panākumi, kaut pagaidām mazi, ir. Gan pie ražotājiem, gan patērētājiem. «Žēl, ka te figūriņu tik maz,» pie studenta radītu rotaļlietu stenda saka pasniedzējs. Bērni, kas tās izmēģinājuši, vienkārši atteikušies atdot.
Ar skatu nākotnē
«Mūsu studenti ne par matu nav sliktāki kā citur. Ja darbi nebūtu tapuši, atraujot naudu ģimenes budžetam… Mums dizaina nozarē students izmaksā četrus līdz piecus tūkstošus gadā, Anglijā līdzīgā līmenī - desmit reižu vairāk,» ilgtermiņa domāšanas trūkumu atzīmē H. Elers. Visiem vajagot eksportējamo produktu šodien, neņemot vērā to, ka tādi top ilgstošas izpētes rezultātā un ar skatu uz nākotni, iztēlojoties, kā dzīvosim pēc desmit gadiem. «Citādi sanāk formāli un neauglīgi, ja nav skaidrs, priekš kam to dara un kur pēc tam liks. Man, protams, gribas, lai pie manām durvīm klauvē neskaitāmi, teiksim, citu augstskolu studenti, prasot - man ir ideja, iedodiet dizaineru! Jo dizainers blakus speciālistam šaurā jomā redz plašāk un nereti spēj izdomāt jaunus lietojuma veidus. Protams, tā nebūs. Labi ja pieci gada laikā atnāks un kaut kas notiks. Bet tas ir sākums.»
Dizains
Dizaina diplomandu dienas Starts 2010
3.VI-3.VII LMA sporta zāle. Darbdienās plkst. 11-19, brīvdienās - plkst. 12-17
8.VI plkst. 13 lekcijas un diskusija